Atslēgvārdi: aliterācija, gredzens, okazionālisms, prefiksāls atvasinājums, saliktenis.
Guntis Berelis (1961) ir latviešu rakstnieks un literatūrkritiķis; publicējies arī ar pseidonīmu Viesturs Reimers. G. Bereli uzskata par vienu no produktīvākajiem pagājušā gadsimta 90. gadu autoriem literatūrā un kritikā. Tas ir laiks, kad rakstnieks publicē daudz eseju un apceru par literatūru, daļa no tām 1997. gadā tiek izdotas krājumā “Klusums un vārds” (Daugava); tāpat arī vairākus gadus tiek strādāts pie grāmatas "Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam" rakstīšanas, kas tiek izdota 1999. gadā apgādā Zvaigzne ABC (Sekste 1998: 111). Kā kritikas nodaļas redaktors Berelis strādājis žurnālā “Karogs” (1989–1992), darbā redakcijā viņš atgriežas 2003. gadā, kad tur nostrādā līdz 2010. gadam (literatura.lv).
Inguna Sekste (1998: 113) raksta: “Kustības vai procesa akcentēšana mērķtiecīgas pabeigtības vietā, autora nāve un atdzimšana tekstā, spēle, ironija, retorika – šīs un vēl citas G. Bereļa apceru tēmas un arī rakstības stila iezīmes rosina viņu dēvēt par latviešu literārā postmodernisma “tēvu”.” …
