Edgar, Tev raksta puisis no 20.gs. beigām. Tu, trakulīgais Alaines muižas staļļu puisi, mūsu apziņā nāc no 19.gs. beigām. Kaut arī mūs šķir gadsimts, Tevi iztēloties nav grūti. Tu esi pēc dabas nesavaldīgs, parupjš, arī nenosvērts puisis, ko savaldzinājusi gan Kristīne, gan brandavīns. Savā apziņā tu nevari izšķirties, uz kuru pusi noliekt svaru kausus. Tev daudzos izšķirošos momentos pietrūkst gribasspēka. Tomēr Tu dažreiz arī spēj pārvarēt savu nenosvērto raksturu. Pret toreizējo pastāvošo iekārtu Tu izturies pilnīgi pareizi. Daudzi no mums izturētos tāpat. Kaut gan daudziem no mums Tu asociējies kā nelabojams dzērājs, krietnam darbam un ģimenes dzīvei nederīgs cilvēks, tomēr, iedziļinoties Tavā raksturā, tajā iezīmējas arī stipras jūtas, patiesīgums un`dziļš cilvēciskums. Šo iezīmju dēļ, arī Kristīne, pārdzīvojot daudzas bēdas, tomēr palika Tava.
…
