-
Skaistums - globāla problēma
Referāts6 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Psiholoģija, Uzņēmējdarbība
Secinājumi
Skaistuma attīstības tendences nevajadzētu uztvert kā pašmērķi, bet gan kā ieguvumu, kura attīstība dod plašas iespējas un pozitīvus aspektus.
Skaistums ir cilvēka īpašība, kura tiek atspoguļota visos viņa dzīves aspektos, šī īpašība ir nākusi kopā ar cilvēku visos viņa attīstības laikmetos. Cilvēktiesības nodrošina ikviena izvēles brīvību iegūt vēlamo “mākslīgo skaistumu”, tāpat izvēles brīvību pakļauties šiem mākslīgā skaistuma kultivētajiem standartiem vai nē.
Globalizācija ir jaunā modes tendence, kuru sekmīgi izmanto mediji komerciālās intereses vadīti, tā ir tirgus prece un saistošie pakalpojumi, kuri savā veidā tiek lobēti un integrēti tirgū.
Līdz ar to, var secināt, ka globalizācijas fenomena laikā ir izmainījusies arī priekšstats par “skaistuma” etalonu, balstoties uz pastāvošo multikulturālismu cilvēkam ir izvēles iespējas iegūt “mākslīgo skaistumu” kā preci.
Atbildot uz sākotnēji uzstādīto jautājumu, vai tiesiskais regulējums spēj pielāgoties skaistuma tendenču attīstības ātrumam autore uzskata, ka tā ir samērā vāji regulēta nozare, protams, normatīvie akti, kuri nosaka ārstu un pacientu tiesības regulē šo sfēru, tomēr, kā gan ar specifisku lietu regulāciju? Autore uzskata, ka nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas attiektos tieši uz plastiskās ķirurģijas īpatnībām un attīstības tendencēm, šādu tiesību standartalizācija atvieglotu sfēras regulēšanu
…
Autores izvēlētā darba tēma ir “Skaistums – globāla problēma!” Lai cik vienkārši arī skan tēmas nosaukums, tā ir tikpat sarežģīta cik vienkārša. Jāatzīmē, ka globalizācija skar visdažādākās jomas – informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, preču, pakalpojumu, kapitāla jomas, tāpat cilvēku un ideju plūsmas, tā uzskatāmi attiecas uz reālām, nevis iztēlotām pārmaiņām, kas noris pasaulē, tāpat arī “skaistuma” sfēru, uz ko būtu attiecināms citāts: globalizācijas process nozīme ekonomisko, sociālo, politisko un ekoloģisko parādību mēroga pieaugumu, kas saistīts ar otru šī procesa pamatiezīmi – savstarpējas atkarības attiecību intensitātes un skaita palielināšanos. Skaistuma tendences un to vide, kā arī mērķa sasniegšanas iespējas un tehnoloģijas mūsdienās ir augošā nozare un to iespējām, “iespējams”, nav robežu. Skaistums sabiedrībā tiek apspriests ik uz soļa, varētu teikt ka tā globalizācija rit pilnā sparā, gan sociālajā vidē, gan mēdijos, kas ir tā attīstītāji un pilnveidotāji, gan sabiedrības ikdienas dzīvē. Autore uzskata, ka šobrīd vairs nepastāv vienoti standarti un vienota “skaistuma” izpratne, tas, kas tika uzskatīts par “skaistu” desmit, simts, vai pat gadu atpakaļ, šobrīd vairs nav aktuāls un ir “novecojis”, tendences ir mainījušās, kā piemēru var minēt mākslīgo krūšu, lūpu aprises, u.tml. Tomēr jautājums un pētāmais mērķis ir – vai tiesiskais regulējums spēj pielāgoties šim attīstības ātrumam un vai tā tvērumā aptverti visi aspekti, kas regulētu esošās skaistuma tendences?
