Izvēlējos aprakstīt R. Blaumaņa noveli „Nāves ēnā”, par cik šī novele ir mana mīļākā no visām R. Blaumaņa sarakstītajām. Ļoti emocionāli aprakstījis cilvēka sajūtas un pārdzīvojumus, kā arī ļoti plaši aprakstīts cilvēka nespēks, drosme un vājums.
Novele sākas un beidzas traģiski, kas pat mani līdz asarām noveda. Cik grūts bija cilvēka liktenis un, kas to būtu domājis, ka viens mirklis un ledus aizpeld dziļi jūrā un glābties nu nekādi. Ledus gabals iepeldējis un cilvēkos jau ir parādījušās pirmās bailes un nespēks, kas būs tālāk? Tik pēc pāris stundām no cilvēku vaigiem bija pazudis lielais izbīlis : „Pirmo izbaiļu bālums bij nozudis no vīriešu vaigiem. …
