Dzīve ir kā upe ar daudz, daudz pietekām, un morāle ir viena no tām daudzajā, mazs piliens mutuļojošā, atvariem pilnajā upē. Kur tad viņas satek un kur attek?
Reiz dzīvoja kāda meitene, auga kā jau visi bērni, gan ar saviem netikumiem, gan arī ar saviem tikumiem (bez tiem jau nevar iztikt). Tā skrēja laiks, gadi līdz viņa bija izaugusi no mazās draiskās meitenītes, kurai patika dauzīties pagalmā ar sētas bērniem un darīt dažādas neprātības. Savu pārvērtību viņa sajuta, kad pirmo reizi iemīlējās - jaunā stalta auguma jauneklī, kurš viņu bija apbūris ar savām debess zilajām acīm, kas nenogurdināmi viņā lūkojās.…
