Vadītājs kā personība

Latvijā šodiem vēl ir stipri mazāk uzņēmēju nek1a Lietuvā un divreiz mazāk ne kā Igaunijā. Salīdzinot ar Rietumiem Latvijas augskolas un universitātes sagatavo vēl samērā maz saimnecisko darbinieku, īpaši uznēmējus. Jāņem vērā, ka saimnieciskā uzņēmība un paši uzņēmēji pēdējo 3 paaudžu laikā Latvijā tika sistemātiski iznīcināti. Tie uzņēmēji, kas darbojas šodien Latvijas saimniecībā, ir tikai nesen veidejušies un mācījušies ļoti nenormālos apstākļos Reti kad ar uzņēmēju piedzimst. Vairums par tiem kļust mācoties.
Ir dažās īpaši svarīgas lietas, kas nodrošina valsts attīstību. Pirmā lieta ie cilvēku kvalitāte. Jautājums par personālvadību skar jautājumu par to cilvēku kvalitāti, kuri veido vadību un kas nosaka visu struktūru veidošanos. Īpaši svarīgi tas ir tādai valstij, kā Latvij, kam nav citu nozīmīgu resursu, ka tikai ģeopolitiskais stāvoklis kā resurss Latvijā, arī Baktijā zaudē savu jēgu, ja nav pilnībā izlietots jeb attīstīts otrais resurss – tas, kas cilvēku galvās. Par personas vadības problēmu aktualitāti Latvijā liecina statistiskie dati. Ļoti daudz bezdarbnieku, kas nvaar atrast darbu un kuru kvalifikācija neatbilst prasībām. No otras puses ir ļoti liels pieprasījums pēc augsti kvalificētiem, uzņēmīgiem un pieredzējušiem specialistiem.
Mūsdienu pasaulē sociologi un menedžmenta specialisti pastipronāti studē itāļu teologa N.Makjavelli teoriju. Tajā apskatīts, kā rīkoties vadītājam - iebaidīt, apsolīt, apmānīt, mīlēt, vai turēt bailēs. Teorija radusies pirms 400 gadiem, bet tomēr arī mūsdienās sastopama praksē. Mūsdienās N.Makjaveli teorijā saskata četrus galvenos vadīšanas principus:
1.vadītāja autoritātes vai varas pamatā ir piekritēju atbalsts;
2.padotajiem ir jāzini, ko viņi var sagaidīt no sava vadītāja, un jāsaprot, ko vadītājs gaida no viņiem;
3.vadītājam jābūt apveltītam ar vēlēšanos izdzīvot;
4.vadītājs saviem piekritējiem ir vienmēr gudrības un taisnīguma paraugs.

N.Makjavelli uzskata, ka vadonim, kurš vēlas gut panākumus uzsaktajā darbībā jāapvieno sava rīcība ar nepieciešamības likumiem un savu padoto rīcību. Spēks būs vadoņa pusē tad, kad viņš ievēros cilvēku psiholoģiju, zinās viņu domu gaitu, tikumības ieradumus, vērtības un trūkumus. Cilvēkus vada arī viņu godkāre. Jāizzina, kuri ir godkārīgie, ko viņi vēlas saglabāt un ko iegūt, turīgos vada bailes zaudēt iegūto, nabadzīgos – bailes neiegūt, turklāt ciņā par varu abas puses var rīkoties vienādi.…