Japānas demokrātiskā iekārta ir vienīgā, kas tik ilgi pastāvējusi Austrumāzijā, tās populācija ir 127,3 milj., ekonomikas jomā tā ir viena no attīstītākajām un augošākajām valstīm pasaulē, šis Japānas attīstības fenomens ir ieinteresējis gan ekonomistus, gan politiķus un citas pasaules valstis1. Konstitūcija tika pieņemta pēc Otrā pasaules kara 1947.gadā2. Sākot no 1955. – 1993. Japānā pie varas bija Liberāldemokrātu partija (LDP)3, kas, iespējams, bija labvēlīgs pamats korupcijas attīstībai, jo pie varas vienpartijas sistēma. Ar Japānas savdabīgo kultūru var izskaidrot politisko uzvedību un politiku, liela nozīme ir konfūcismam, kas ir sava veida filozofija un dzīves mācība. Konfūcisms radās Ķīnā. Makss Vēbers (Max Veber) skaidrojis, ka Japānā liela nozīme ir konfūcisma ietekmei, tomēr līdz ar Japānas attīstību šis uzskats ir mainījies.4
Ļoti liela loma Japānā ir ģimenēm, kurās pastāv stingra hierarhija. Šis ģimenes hierarhijas stigrais modelis novērojams arī cita veida kopās, piemēram, politikā un darbā. Šī sociālā hierarhija tiek pieņemta par pašsaprotamu, tā arī veido Japānas savdabīgo kultūru, kuru ne vienmēr izprot citas valstis, tas rada sava veida nesaprašanos, sliktākajā gadījumā arī konfliktus. …
