Izrādē, kā jau tagad pieņemts, skan arī meldiņi ar Blaumaņa vārdiem un Valda Zilvera komponētu mūziku. Dziesmiņas itin jaukas, taču pirmajā cēlienā pārāk garas un neizteiksmīgas, turklāt darbības spraigumu arī neveicina. Citādi tas ir otrajā daļā, īpaši kad dziesmu dzied Pieters. Asprātīgi, spilgti, dabiski un sirsnīgi.
Kopumā izrāde, runājot par itin nopietnām problēmām, atstāj gaišu, labestīgu skatījumu uz dzīvi un cilvēkiem. Tā aicina naudas pārliekas bijāšanas vietā par to no sirds izsmieties, tomēr veiksmīgā ideja līdz galam nav realizēta. Pavediens pusceļā pārtrūkst, un izrāde sāk garlaikot. To varētu salīdzināt ar lupatu deķi – visumā vienmuļa, pamācoša, bez spilgtiem kontrastiem un dramatisma. Par laimi, galvenā doma un tēmas aktualitāte šos trūkumus padara nemanāmākus. Vērtējums – trīs balles no piecām.
…
