Luga sagrauj vecos uzskatus, likdama sabiedrībā un domāšanas veidā ienākt jauniem iespaidiem un pieredzei. Jāzeps ir daudz progresīvāks un tālejošāks par saviem brāļiem, tāpēc tiek atstums un nicināts, viņš risina pretstatu problēmas – es un cita taisnība, sava un cita dzimtene, nolemtība un brīva izvēle, sapnis un īstenība. Viņa brāļi bija nežēlīgi, asinskāri, gatavi sodīt Jāzepu trīs aitu dēļ, kas ir nebūtisks daudzums, bet gan tikai nepieciešamais iegansts. Tomēr Juda bija viens no tēliem, kas šaubījās un vilcinājās pirms nodarīt pāri Jāzepam.
Juda, būdams viens no vecākajiem Jēkaba dēliem, ir visas cilts spēcīgais balsts. Uz viņa pleciem gulstas pienākumu smagums, kas nospiež, nejūtot tēva mīlestības, bet tikai tās pabiras:
„Ak, tēvs, mēs visi nestipri bez mīlas!”
Juda ir godīgs, simbolizē spēku un autoritatīvu varu, viņam tuva vecumu hierarhija - pakļāvība vecākajiem no jaunāko puses:
„Ko dari, Jāzep? Nieka zēna dēļ
Tu uzbrūc savam brālim, kurš ir vecāks.”
Juda ir audzināts pēc vecajiem uzskatiem un ieražām, viņš nevar mainīt savu domāšanas veidu un saprast Jāzepu, tāpēc liek viņam iet vieglāko ceļu un aizmirst savu sūtību, uzskatīdams, ka vīra dzīve ir piepildīta, ja tas seko senču atstātajām tradīcijām:
„Kad tava griba visu veic, tad pats
Jel esi tāds kā mēs. Tad tevi mīlēs.”…
