| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| TIESĪBU NORMU JĒDZIENS | 4 | |
| TIESĪBU NORMAS PAZĪMES | 7 | |
| TIESĪBU NORMU VEIDI | 10 | |
| VISPĀRĪGS TIESĪBU NORMU IEDALĪJUMS | 10 | |
| TIESĪBU NORMAS IEDALĪJUMS PĒC LOMAS TIESISKĀS REGULĒŠANAS MEHĀNISMA | 12 | |
| TIESĪBU NORMU KLASIFIKĀCIJA PĒC TIESISKĀS REGULĒŠANAS METODES | 13 | |
| SECINĀJUMI | 16 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 18 |
SECINĀJUMI
Referāta ‘’Tiesību normu jēdziens un veidi’’ secinājumi iegūti balstoties uz pētnieciskajām metodēm - loģiski konstruktīvo metodi un analītisko metodi. Pētījuma laikā tika iegūti šādi secinājumi:
1. Tiesību normas definējumu daudzveidība palīdz labāk uztvert normas galveno būtību.
2. Bez normu esamības ir iespējamība, ka likums var būt netaisns, tātad arī soda piemērošana var būt netaisna. Līdz ar ko var secināt, ka netaisni likumi ir tikai netaisnā valstī.
3. Balstoties uz zināšanām par tiesību normām, to piemērotājs gūst iespēju mērķtiecīgi un precīzi izdalīt no juridiskajiem aktiem tikai juridiski nozīmīgo, un atrast nepieciešamo interesējošās lietas izlemšanai, izskatīšanai.
4. Normām piemīt aizliedzošs, pilnvarojošs, pienākumu uzliekošs un aizsargājošs raksturs, kas liecina par to, ka normas nav tikai aizliedzošas, kā tas varētu sākumā likties.
5. Normu pazīmes, realizācijas subjektam viņam interesējošā lietā, palīdz daudz ātrāk un precīzāk atrast nepieciešamo normas veidu juridiskajos aktos.
6. Bez tiesību normu sistematizācijas bieži vien nebūtu iespējama taisnīgu likumu esamība.
7. Izmantojot tiesību normu klasifikāciju attiecīgos pamatus, piemērotājs var sakārtot iepriekš iegūtu normatīvo materiālu, izveidot no tā viengabalainu tekstu sistēmu, kas noder kādā konkrētā gadījumā.
…
SATURS: 1. IEVADS 2. TIESĪBU NORMU JĒDZIENs 3.TIESĪBU NORMAS PAZĪMES 4.TIESĪBU NORMU VEIDI 4.1VISPĀRĪGS TIESĪBU NORMU IEDALĪJUMS 4.2TIESĪBU NORMAS IEDALĪJUMS PĒC LOMAS TIESISKĀS REGULĒŠANAS MEHĀNISMA 4.3TIESĪBU NORMU KLASIFIKĀCIJA PĒC TIESISKĀS REGULĒŠANAS METODES 5.SECINĀJUMI 6.IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS Juridiskajā literatūra tiesību normas jēdziens ir definēts dažādi, bet katrs definējums ir līdzīgs viens otram. Šo definējumu dažādība ir skaidrojama ar to, ka dažādi sabiedrības locekļi uztver informāciju dažādi, ja pirmā definīcija neizsaka neko un nav saprotama, tad nākamā, iespējams, būs tā, kas atainos galveno būtību par tiesību normu. Viena no visvienkāršākajām tiesību normas definīcijām pievērš uzmanību tam, ka tā regulē uzvedību: ‘’ Tiesību norma- vispārobligāts uzvedības noteikums, kuru veido vai sankcionē valsts un nodrošina ar tās piespiedu spēku.’’ Tiesību normas ir vispārēja satura uzvedības noteikumi, kam piemīt visiem obligāts raksturs, kas apveltī, piešķir tiesību subjektus ar tiesībām un pienākumiem un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību. Lielā mēra normu obligātumu nodrošina to sodu sankcijas. Tās atņem vai ierobežo tiesībpārkāpējam noteiktus labumus, piemēram, ierobežo brīvību, uzliek noteiktus pienākumus- samaksāt naudas sodu, paredz nosodījumus- rājienu, brīdinājumus, u.c. Tādas sankcijas iedala administratīvās, kriminālās, disciplinārās. Bet ir arī tisībatjaunojošas sankcijas, kas ir vērstas uz traucētās kartības, stāvoļa atjaunošanu- nelikumīga akta atcelšana, parāda piedzīšana.
