Parasti runājot par cilvēku stādāmies priekšā cilvēku. Tas tāpēc, ka visi cilvēki ir tiesību subjekti līdz ar to arī personas. Taču ne visas personas ir cilvēki. Termins “persona” ir radies Romiešu tiesībās un tulkojumā nozīmē lomu vai masku. Persona ir tiesību un pienākumu nesējs un tikai personai var piederēt tiesības un tai var uzlikt pienākumus.
Tiesību zinātnē “persona” ir plašāks jēdziens par cilvēku, jo tiesību subjekti var būt arī dažādas organizācijas. Līdz ar to tiesības izdala divu veidu tiesību subjektus: fiziskās personas un juridiskās personas.
Darījums fiziskās un juridiskās personās pirkām kārtām attiecas uz civilo tiesību nozari, bet kopumā šie jēdzieni tiek izmantoti arī citās tiesību nozarēs, lai nodalītu cilvēku kā fizisku būtni, kas apveltīta ar īpašām, tikai cilvēkam piemītošām īpašībām, no citiem tiesību subjektiem.
Lai fiziskās un juridiskās personas varētu pilntiesīgi darboties tiesiskajās attiecībās, tām jāatbilst noteiktai kvalitātei. Šo kvalitāti tiesībās dēvē par tiesībsubjektivitāti, kas ir juridiska spēja. Tiesībsubjektivitāte balstās uz diviem pamatiem: tiesībspēja un rīcībspēja.
Referāta mērķis ir izpētīt Latvijas Republikas likumdošanas aktus, kas attiecās uz fizisko personu civilo rīcībspēju.…
