Pēc 1688.gada revolūcijas jau 18.gs. angļu doma bija konservatīva par valsts mērķi kļuva nostiprināta savus ieguvumus vienlaicīgi eksistējot korupcijai un oligarhijai, savukārt Eiropas valstīs atšķīrās ar savu brīvības priekšstatu. Francijā 18.gs. bija liela nozīme politiskās teorija attīstībā, pastāvēja uzskats, ka politiskās idejas nespēj darboties , ja tās netika attiecinātas uz notiekošiem apstākļiem, kā, piemēram, absolūtisma laikmetā valdnieka rīcība tika pielīdzināta Dieva darbībai. Ir jāuzsver, ka tieši pēc tā, kas Luijs XIV noveda valsti pie globāla pagrimuma, cilvēki sāka pievērst lielāku uzmanību pašai politiskai teorijai, par to liecina tas, ka jau pēc 1750.gada katrs literatūras apraksts atspoguļoja sociālās diskusijas, sociālās filozofijas pamatus. Līdzas to arī vecās idejas tika interpretētas jaunā veidā, racionālisms attālinājās no sociāli pētnieciska empīrisma, tāpēc filozofiskais romantisms kļuva par nesavienojamu ar empīrismu un racionālismu.…
