Jebkura valoda ir savas tautas identitātes atspulgs, tāpat arī latviešu valoda ir vienreizīga latviešu tautas nacionālā bagātība. Savukārt runas kultūras būtiska pazīme ir valodas bagātība.
Mūsu – latviešu literārā valoda – ir samērā jauna valoda, sākusi veidotiesies 19.gadsimta otrajā pusē. Literātajai valodai par pamatu ņemta Latvijas teritorijas vidus dialekta rakstu valoda. 16. gadsimtā tajā sāka izdot pirmās grāmatas. Bez vidus dialekta Latvijas teritorijā ir lībiskai dialekts un augšzemnieku dialekts ( tagad tautā to sauc arī par latgaliešu valodu).
Es pati esmu kurzemniece, visu apzinīgo laiku esmu dzīvojusi Talsu rajonā, kur lielākās iedzīvotāju daļas sarunu valodā vēl dzirdams, manuprāt, nu jau izzūdošais tāmnieku (lībiskais) dialekts. Tāpēc gribētu pievērsties tam, ka mūsu reģionālie dialekti un vietējās izloksnes ir mūsu latviešu valodas bagātība, kas būtu jākopj un jāsargā no izzušanas.
…
