-
Bāriņtiesas vieta un loma tiesā izšķiramajos strīdos
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 6 | |
| 1. | AIZGĀDĪBAS TIESĪBU INSTITŪTA IZPRATNE, TĀ REGULĒJUMS | 9 |
| 2. | BĀRIŅTIESAS VIETA AIZGĀDĪBAS TIESĪBU INSTITŪTĀ | 17 |
| 2.1. | Vēsturiskā attīstība | 17 |
| 2.2. | Darbības regulējums, kompetence | 25 |
| 4. | BĒRNA VISLABĀKO INTEREŠU NODROŠINĀŠANAS JĒDZIENS UN PRAKTISKAIS IZPILDĪJUMS | 43 |
| 5. | NO AIZGĀDĪBAS UN SASKARSMES TIESĪBĀM IZRIETOŠIE STRĪDI, TO RISINĀŠANA UN BĀRIŅTIESAS LOMA TAJOS | 54 |
| 5.1. | Bērna dzīvesvietas noteikšana | 63 |
| 5.2. | Viena vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšana | 66 |
| 5.3. | Saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšana | 73 |
| 5.4. | Pagaidu nolēmuma pieņemšana līdz sprieduma taisīšanai/pagaidu noregulējums | 80 |
| 5.5. | Lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību ietekme uz strīdu izšķiršanu, kas izriet no aizgādības tiesībām | 82 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 85 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 92 | |
| PIELIKUMI | 100 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Veicot Latvijas Republikā spēkā esošā tiesiskā regulējuma attiecībā uz bāriņtiesas darbību, kompetenci un lēmumu, tajā skaitā atzinumu, kas tiek sniegti pēc tiesas pieprasījuma lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, un to ietekmes uz bērna labākajām interesēm atbilstoša lēmuma/sprieduma pieņemšanu analīzi, autore ir izpildījusi maģistra darba ievadā izvirzītos uzdevumus un sasniegusi darbā noteikto mērķi.
Darba ietvaros nav pierādīta hipotēze, ka bāriņtiesu atzinumiem ir izšķiroša nozīme, izšķirot strīdus, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Hipotēzes pierādīšanas nolūkā autore izdarīja šādus secinājumus un sniedz tiem atbilstošus priekšlikumus.
1. Secinājums: Normatīvais regulējums attiecībā uz izvirzāmām prasībām bāriņtiesu amatpersonām pieļauj bāriņtiesas sastāvā ievēlēt personas ar augstāko izglītību pedagoģijā, sociālajā darbā, medicīnā, psiholoģijā un tiesību zinātnēs, kas neizslēdz situācijas, kad sastāvā netiek ievēlēta neviena vai tikai viena amatpersona ar augstāko izglītību tiesību zinātnēs. Līdz ar to bāriņtiesas darba, pieņemamo lēmumu un Bāriņtiesu likumā noteikto uzdevumu izpildes kvalitāte ne vienmēr atbilst vēlamajam rezultātam, piemēram, lēmumi tiek atzīti par neatbilstošiem, nepamatotiem vai tādiem, kas neatbilst bērna labākajām interesēm, tiek apgrūtināta vai ir faktiski neiespējama Bāriņtiesu likuma VII nodaļā minēto funkciju un uzdevumu izpilde.
Priekšlikums: Lai nodrošinātu bāriņtiesas funkciju un uzdevumu pilnvērtīgu izpildi, tostarp lēmumu pieņemšanā, bērna un aizgādnībā esošu personu personisko un mantisko interešu nodrošināšanā, tiesību normu piemērošanā, Bāriņtiesu likuma VII nodaļā minēto uzdevumu izpildē, kā arī, lai paaugstinātu bāriņtiesā pieņemamo lēmumu, tajā skaitā arī atzinumu, ko bāriņtiesa sniedz pēc tiesas pieprasījuma, kvalitāti, nepieciešams veikt sekojošus grozījumus:
1. Papildināt Bāriņtiesu likuma 10.pantu ar otro prim daļu šādā redakcijā:
„(21) Starp bāriņtiesas sastāvā ievēlētām personām vismaz divām jābūt ar akadēmisko bakalaura grādu vai profesionālo bakalaura grādu un atbilstošu profesionālo kvalifikāciju vai citu Latvijas izglītības kvalifikācijā noteiktajām Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 6.līmenim atbilstošu kvalifikāciju tiesību zinātnēs, vai maģistra grādu tiesību zinātnēs.”
…
Arvien biežāk nākas saskarties ar dažādu strīdu risināšanu, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Latvijā pastāvošais aizgādības tiesību institūta regulējums, neskatoties uz virkni normatīvo aktu bērnu tiesību aizsardzības jomā, ir tāds, ka bērnu tiesību un interešu nodrošināšana strīdos, kas izriet no aizgādības tiesībām, ir neefektīvs. Bērni nereti ir situācijas „ķīlnieki” jeb „ieroči” vecāku rokās, kuri tiek izmantoti strīda risināšanā, un vecāki savu ambīciju vadīti nereti negodprātīgi izmanto savas procesuālās tiesības, kā rezultātā tiesvedības process ieilgst uz vairākiem gadiem. Lielu lomu tiesā izšķiramajos strīdos, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām ir bāriņtiesai. Bāriņtiesas kompetencē ir pēc tiesas pieprasījuma sniegt atzinumu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, kā arī citos Civilprocesa likumā paredzētajos gadījumos. Autore darbā izvirzīja hipotēzi, ka bāriņtiesas atzinumiem ir izšķiroša nozīme, izskatot strīdus, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Lai sasniegtu šo mērķi autore darbā ir pētījusi aizgādības tiesību institūta vēsturisko attīstību un tā regulējumu, bāriņtiesas kompetenci, tās funkcijas un uzdevumus, kā arī lomu tiesas procesā strīdos, kas izriet no aizgādības tiesībām, tostarp bērna viedokļa noskaidrošanā, kā arī bērna tiesību un interešu nodrošināšanā, vispārējās jurisdikcijas tiesu praksi un judikatūru lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Darba ietvaros autores izvirzītā hipotēze nav apstiprinājusies, ko apstiprina vispārējās jurisdikcijas tiesu prakse un judikatūrā ietvertās atziņas, kā arī autores veikto tiesu un bāriņtiesu aptauju rezultāti. Bāriņtiesu atzinumiem ir būtiska loma tiesā tiesai pieņemot lēmumu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, taču ne izšķiroša, jo bāriņtiesu atzinumi ir viens no pierādījumiem lietā, kuru tiesa vērtē kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem. Tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas, neuzklausot pušu viedokļus un, nesaņemot bāriņtiesas atzinumu, pieņemt spriedumu par aizgādības un saskarsmes tiesībām. Tiesai nepiekrītot bāriņtiesas atzinumā norādītajam, jāpamato kāpēc bāriņtiesas lēmums, kas pieņemts tās kompetences ietvaros, atstāts bez ievērības.
