Likumdevējs Krimināllikumā ( turpmāk KL ) un Kriminālprocesa likumā ( turpmāk KPL ) paredz gadījumus un kārtību, kādā personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, var tikt atbrīvotas no kriminālatbildības. Manas esejas mērķis ir analizēt šī jēdziena būtību krimināltiesībās un ar to saistītos atsevišķus problēmjautājumus, kas vērojami praksē, piemērojot šo krimināltiesību institūtu.
Atbrīvošana no kriminālatbildības nozīmē, ka personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ar kompetentas valsts institūcijas lēmumu atbrīvo no pienākuma tikt tiesātai un pakļautai tiesas noteiktajam valsts piespiedu līdzeklim – sodam.
Atbrīvošana no kriminālatbildības nav pielīdzināma personas attaisnošanai, jo no kriminālatbildības atbrīvo personu, kas ir izdarījusi KL paredzētu nodarījumu. Tādēļ KL 58. pantā paredzētie apstākļi, kas ir pamats personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, nereabilitē šo personu.
KL 58. panta pirmajā līdz trešajā daļā ir noteikts, ka no kriminālatbildības var atbrīvot personu:
• kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram gan ir šajā likumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu;
• kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi;
• kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ar atrunu, ka nosacījums nav piemērojams personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par sevišķi smagiem noziegumiem. Šajā gadījumā lēmumu par kriminālvajāšanas izbeigšanu var pieņemt tikai ģenerālprokurors, kurš arī izlemj vai personas palīdzība nozieguma atklāšanā ir būtiska. Noziegumam, kuru palīdz atklāt jāatbilst vismaz smaga nozieguma kategorijai ( tīšs noziegums, par kuru KL Sevišķās daļas pantā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku , ilgāku par pieciem gadiem, mūža ieslodzījums vai nāves sods ). Bez tam šim noziegumam jābūt smagākam ( KL Sevišķās daļas pantā paredzēts lielāks soda maksimālais termiņš ) vai bīstamāks ( pēc nozieguma rakstura) par personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
…
Likumdevējs Krimināllikumā ( turpmāk KL ) un Kriminālprocesa likumā ( turpmāk KPL ) paredz gadījumus un kārtību, kādā personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, var tikt atbrīvotas no kriminālatbildības. Manas esejas mērķis ir analizēt šī jēdziena būtību krimināltiesībās un ar to saistītos atsevišķus problēmjautājumus, kas vērojami praksē, piemērojot šo krimināltiesību institūtu. Atbrīvošana no kriminālatbildības nozīmē, ka personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ar kompetentas valsts institūcijas lēmumu atbrīvo no pienākuma tikt tiesātai un pakļautai tiesas noteiktajam valsts piespiedu līdzeklim – sodam.
