Mācīšanās no zināšanām- Cilvēka uzmanības centrā ir pašas zināšanas, kas aizpilda visu viņu domāšanu. Piemēram, profesionālis rotaļājas ar savām zināšanām, viņš atpazīs antīku darbu vājus atdarinājumus.
Mācīšanās no uzvedības- Šajā mācīšanās jomā tiek apgūtas uzvedības normas, lielākoties, tas notiek nemanot, no paraugiem. Paraugs (negatīvs vai pozitīvs) ir mācīšanās stimuls un tas iedarbojas intensīvāk. Paraugi ir ietekmīgāki, ja tie ir vērojami biežāk un ja ar tiem var identificēties(piemēram, ar vecākiem).
Mācīšanās no pielāgošanās- Lielākā daļa pielāgošanās nav jāapgūst individuāli. Tās var būt iedzimtas. Cilvēkiem ir daudzas iedzimtas pielāgošanās formas, taču viņi spēj iemācīties arī jaunas (piemēram, treniņu programmas nirējiem vai kosmonautiem). Šī mācīšanās paredz, ka ķermenim, lai tas pielāgotos jaunajiem apstākļiem, jādod laiks un tas jānorūda pakāpeniskos treniņos. (Benešs,1997,153.lpp)
Mēs mācāmies visu dzīvi, jo mācīšanās attīsta mūsu spējas. Mācamies dažādos veidos, un daži veidi cilvēkiem ir kopīgi ar dzīvniekiem. Var secināt, ka lielākoties mācoties mēs izmantojam kognitīvos procesus.
…
