Mihaila Bulgakova romānā „Meistars un Margarita” viena no galvenajām tēmām ir grāmatas varoņu mīlestība. Autors to attēlo ļoti kaislīgu un stipru, parādot arī vēlmi uzupurēties otra cilvēka dēļ, galvenie tēli nemitīgi papildina un pilnveido viens otru, tādējādi palīdzot saprast mīlestības jēgu.
Viena no galvenajām meistara un Margaritas mīlestības iezīmēm, manuprāt, ir sievietes spēja un vēlme uzupurēties sev dārgā cilvēka dēļ. Šāda mīlestības atklāsme arī ļoti cieši savijas ar romānā nemitīgi attēloto labo un ļauno, jo Margarita, pati būdama pozitīva, lai gan arī šauboties, tomēr piekrīt kļūt par ļaunuma kalponi, piedaloties Volanda rīkotajā ballē, kā arī izpildot visu to, ko viņai licis Azazello. Manuprāt, šī uzupurēšanās un piekrišana darīt ļaunumu labu iemeslu dēļ visspilgtāk izpaužas pašas Margaritas vārdos: „Es apzinos, ko daru. Un daru to visu viņa dēļ, jo citas cerības uz pasaules man vairs nav. [..] Es eju bojā mīlestības vārdā!”…
