Darbs sniedz visai skaidru ieskatu tā laika apstākļos. Rāda nerēķināšanos ar latviešiem, viss jau ir izlemts bez viņu pašu gribas . Tulupovs saka : ‘’ Jūs esat zemnieki, jūs domājat kā zemnieki, un jums trūkst tieksmes pēc tā plašuma , pēc tās pārcilvēciskās varenības un brīvības par kādu sapņojis jau mūsu teiku Ilja Mūromietis. Jūs spējat būt tikai krietni un godīgi pilsoņi, bet ne varoņi.’’ Šis citāts, manuprāt, raksturo visu šo darbu un arī laikmetu. Nesaprasts ir tas, kurš paceļas pāri savam zemnieciskumam, jo īpaši, ja vēl spējis saglabāt krietnumu un godīgumu. Tāds šajā darbā ir rādīts Auseklis.
Man svarīgi likās arī Ņinas vārdi, viņa minēja, ka nespēj līdz galam mīlēt savu dzimteni Krieviju. Krievija ir pārāk plaša, tāpēc neiepazīta, kā viņa var mīlēt to, kas nav iepazīts?
Šis darbs, manuprāt, vairs neiederas 21. gs sava ‘’svinīguma’’ dēļ, to pielīdzinu eposam par tautas varonis, kura vārds ir Auseklis. Nesaprasts , nepieņemts, bet tomēr neatlaidīgs un klusībā cieši mīlēts.
…
