Piedzīvojumu tūrismu var iedalīt 2 kategorijās, kas palīdz daudz precīzāk izprast šī tūrisma veida būtību. Šīs kategorijas veidotas vadoties pēc ceļojuma grūtības pakāpes, kuru raksturo dažādi lielumi: apvidus, izmantojamais pārvietošanās līdzeklis, nakšņošanas veids, ceļojuma mērķis – maršruts, ekspedīcija (Broks A. 2005).
1)Vieglais piedzīvojumu tūrisms – ietver sevī paredzamu riska pakāpi, bet maza ir iespēja izbaudīt patiesu risku, kas apdraud ceļotāju dzīvību. Parasti nepieciešamas īpašas iepriekšējas zināšanas un iemaņas. Grupas dodas ceļojumos gida pavadībā. Visi piedzīvojumu tūrisma veidi, kas saistīti ar motorizētu transportlīdzekļu (safari, ūdens slēpošana) izmantošanas tūres laikā, attiecināmi tikai uz šo kategoriju. Tas ir lielā mērā pielīdzināms aktīvajam tūrismam, taču galvenā atšķirība no tā ir risks, kas vieglā piedzīvojumu tūrisma gadījumos ir neliels, daļēji paredzams (pārgājieni, riteņbraukšana, safari, fotografēšana, dzīvnieku vērošana, u.c.) (Broks A. 2005).
2)Sarežģītais piedzīvojumu tūrisms – tūristi pakļauj sevi paaugstinātam riskam. Lai dotos šāda veida piedzīvojumu tūrē ir jābūt specifiskām iemaņām un zināšanām. Ceļotāji dodas uz vietām, kur nav pieejama glābēju palīdzība, kas nozīmē, ka tie neatstāj sev nekādu atkāpšanās ceļu, un paļaujas uz savām spējām, zināšanām, pieredzi un iemaņām.…
