CAE var novērot vairākas kopīgas tendences visām partijām, kad valstis bija atguvušas neatkarību (90-tajos gados):
1.vēlēšanu un partiju fragmentācija;
2.augsta vēlēšanu nepastāvība un vēlēšanas kā protests – nepatstāvīgās figūras starp vēlēšanām ir no 28% līdz pat 50%, kamēr ilglaicīgā periodā Rietumu valstīs šis skaits var sasniegt zem 10%;
3.„komunistu” partijas atgriešanās – cilvēki, kas darbojās komunistu partijā dibināja savas partijas un atgriezās pie varas;
4.pieaugošā nevēlēšanās pilsoņiem piedalīties vēlēšanās (vienīgais izņēmums bija Slovākija);
5.zema iedzīvotāju uzticēšanās parlamentam un partijām.1
Pirmajā punktā tiek aprakstīts tas, ka post-komunisma valstīs ir ļoti daudz partiju, kas sacenšas par to, kurai būs vislielākais vēlētāju atbalsts, savā sāncensībā partijas rada apjukumu vēlētājos. Piemēram, Bulgārijā 1989. gadā pārgāja uz daudzpartiju sistēmu un vēlēšanās startēja 40 partijas, rezultātā parlamentā iekļuva tikai 7 partijas.…
