Romiešu tiesības ir vienas no lielākām antīkās pasaules kultūras vērtībām. Romiešu tiesības atstāja milzīgu ietekmi uz Rietumeiropas tiesiskās domas visu turpmāko attīstību. Romieši paši uzskatīja, ka tiesības ir zinātne par labo un taisnīgo, ka tiesības ir noderīgas visiem vai vismaz daudziem. Romieši atzina tiesības par vienu no Romas valsts varenības balstiem, atrodot tās par līdzvērtīgām bruņotajam spēkam. Justiniāna Civiltiesību kopojumā – Corpus Iuris Civilis par to teikts: “Augstākā valsts aizsardzība balstās uz divām lietām – ieročiem un likumiem. Laimīgajai Romas tautai tiem jāpateicas, ja tā senatnē ieguvusi varu pār visām citām tautām. Romas bruņotais spēks savu stiprumu guva likumos tādā pašā mērā, kā pašus likumus aizsargāja ar ieroču spēku.”1
Viduslaikos romiešu tiesības veicināja arī vispārējo kultūras attīstību. Jaunajos laikos izstrādāja civiltiesību kodeksus, kas balstījās uz romiešu tiesību principiem. Tāpat arī tiesību teorijas pamatos lika romiešu tiesības un klasiskās jurisprudences atziņas un idejas.
Latvijā romiešu tiesības kļuva par juridiskās izglītības pamatu. Jau laikā no 1919.- 1940.gadam galvenais romiešu tiesību studiju centrs bija Juridiskā fakultāte, kur tika studēti romiešu tiesību galvenie institūti pēc Justiniāna Civillikumu kopojuma – Corpus Iuris Civilis.…
