Latviešu tautas tērpus iedala arheoloģiskajos un etnogrāfiskajos tautas tērpos.
Arheoloģiskie tērpi – atradumi, kas iegūti arheoloģiskajos izrakumos, apbedījumu vietās un rekonstruēti.
Mirušos apbedīja svētku tērpos, kas bija izgreznoti ar bronzas stīpiņām, plāksnītēm, spirālītēm.
Arheoloģiskie tērpi attiecami uz 7. – 13. gs.
Goda apģērba sastāvdaļa ir vilnas brunči, linu krekls, villaine, vainags, josta un bagātīgs rotu klāsts.
Seni latgaļu arheoloģiskais tērpa
Latgaļu 7. – 13. gs. apbedījumos lielākoties ir atrasti vilnas auduma fragmenti.
Senie latgaļi ir valkājuši linu kreklus bez rotājuma. Vilnas brunči ir austi trinīša tehnikā silti sarkanbrūnā krāsā. Brunču apakšmalu rotā rakstaina celaine. Tērpa viskrāšņākā sastāvdaļa ir villaine tumši zaļā krāsā, ko pieņemts saukt par mēļo krāsu. Villaines rakstus veido ieaustas bronzas plāksnītes un spirālītes.…
