Savu referātu iesākot, gribu īsi raksturot, kas ir brūces, kāds ir to iedalījums.
Brūce (vulnus) – mehānisks ķermeņa audu bojājums, kam raksturīga segaudu (ādas vai gļotādas) defekts, asiņošana un sāpes. Nereti brūces sniedzas dziļākos audos, muskuļos, kaulos, ķermeņa dobumos, locītavās, iekšējos orgānos.
Pēc iegūšanas izšķir: grieztas, durtas, plēstas, šautas, sistas un cita veida brūces. Tās piemēram var būt arī saindētas, piemēram, pēc čūskas koduma, pēc indīgu kaujas vielu iekļūšanas.
Katra brūce, izņemot antiseptisku operāciju brūci, ir inficēta, jo ievainojuma brīdī tajā iekļūst infekcijas. Pirmajās 6 – 12 stundas brūcē iekļuvušie mikrobi nevairojas, bet pielāgojas videi. Izplūdušās asinis, kā arī bojātie audi ir laba vide mikrobiem, ja brūce laikus nav apkopta un pārsieta, tā ātri var sastrutot
Brūces dzīšana ir atkarīga no vispārējās un vietējās organisma reakcijas. To nelabvēlīgi ietekmēs vispārējs organisma novājējums. Liela nozīme ir audu asins apgādei un audu bojājuma raksturam. Piemēram, griezta brūce ar gludām malām dzīst ātrāk nekā brūce ar saplosītām malām. Laba asins piegāde ievainotajam apvidum paātrina brūces dzīšanas procesu. Piemēram, brūce galvā un kaklā dzīst ātrāk.
Pirmā palīdzība: tās pamatuzdevums ir asiņošanas apturēšana, kā arī brūces pasargāšana no inficēšanās.[5,115.lpp]
…
