-
Konspekts filosofijā
1. Filozofija, tās rašanās cēloņi un nolūks, loma cilvēka dzīvē.
Vārds „filozofija” ir grieķu cilmes (gr. Philosophia;sophia – gudrība, zināšana; philein - mīlēt). Filozofija radās tad, kad uzmanības centrā nonāca ne tikai ap cilvēku esošā pasaule, bet arī tas, kā šī pasaule tiek saprasta un skaidrota. Tieši folozofija cenšas saprast to, kā mēs sakārtojam, sistematizējam, racionalizējam pasauli. Filozofija ir garīgās dzīves forma, kura ir radusies 5.-6. gs.p.m.ē. Senajā Grieķijā, Senajā Ķīnā, Senajā Indijā, lai meklētu un dotu atbildes uz tā sauktajiem eksistenciālajiem jautājumiem par pasauli, cilvēku, viņa būtību, dzīves jēgu, mērķiem, ideāiem, vērtībām.
Filozofija nodarbojas ar pasaules uzskata, atziņas pamatošanas un kritikas, speciālo zinatņu metodoloģijas un loģikas problēmām.
Vērtības Senajā Grieķijā: patiesais, labais , skaistais
Rašanās cēloņi
1)filozofija var rasties tikai pietiekami augsti attīstītā sabiedrībā.
2)Filozofija var rasties sabiedrībā pastāvot demokrētijas iezīmēm.
Filozofijas lomu cilvēka dzīvē nosaka tas, vai cilvēks grib vai negrib no tās ko sagaidīt.
Ko filozofija cilvēkam dod:
1. pasaules uzskats
2. izziņas mitoloģiskā funkcija
3. kultūras izvērtēšanas funkcija
4. cilvēka un Dieva attiecību izvērtēšanas funkcija.…
1. Filozofija, tās rašanās cēloņi un nolūks, loma cilvēka dzīvē. 2. Filozofijas vēstures laikmeti, virzieni 3. Jēdzieni „materiālisms” un „ideālisms”, „materiālais” un „ideālais”. 4. Patiesība kā filozofiska kategorija. Subjektīvā un objektivā patiesība. 5. Filozofija un vērtīborientieri. Sofistikas iezīmes. 1. Filozofija, tās rašanās cēloņi un nolūks, loma cilvēka dzīvē. 2. Filozofijas vēstures laikmeti, virzieni 3. Jēdzieni „materiālisms” un „ideālisms”, „materiālais” un „ideālais”. 4. Patiesība kā filozofiska kategorija. Subjektīvā un objektivā patiesība. 5. Filozofija un vērtīborientieri. Sofistikas iezīmes. 6. Sokrata tikumi, vēršanās pret sofistiem. 7. Platona ideālistiskā mācība par cilvēku, dvēseli un tikumiem. 8. Vēlīnais stoicisms kā dzīves mākslas filozofija. 9. Kristīgās filozofijas kā pasaules uzskata pamatjēdzieni. Teocentrisms. 10. Empīrisms kā izziņas virziens. F. Bēkons 11. Racionālisms kā izziņas virziens un pasaules uzskati. R. Dekarts. 12. 19. gadsimta otrās puses iracionālisms. A. Šopenhauers. 13. Marksisma – Ļeņinisma ideoloģijas iezīmes. 14. Psihoanalīze (Z. Freids), tās filozofiskie aspekti.