Rotaļa kā galvenais darbības veids:
O. Svenne: “Rotaļādamies bērns mācās pazīt apkārtni un pats sevi, savas prasmes (ko es varu un ko es protu), sāk apzināties savas spējas, rotaļas māca ielūkoties savā un arī citu uzvedībā”.
D. Lieģeniece: “Bērni rotaļās izdzīvo savas problēmas un jūtas, tāpēc rotaļa ir galvenais ceļš, kā pieaugušais var izzināt bērna emocionālos pārdzīvojumus”.
. I. Sečenovs: “Bērnam piemīt iedzimta ļoti vērtīga neiropsihiska īpašība – cenšanās izprast apkārtni. Tā izpaužas bērna jautājumos pieaugušajiem, kā arī viņa rotaļās”.
A. Makarenko: “Rotaļa pirmsskolas vecumā ir norma, to izraisa aktivitātes nepieciešamība, kustību, jaunu iespaidu vajadzība”.
Dienas ritms kā bērna attīstības sekmētājs:
J. A. Komenskis: “Bērna attīstība ir ritmiska. Pieaugušajiem ir jāatceras, ka daba nemīl lēcienus, bet virzība uz priekšu ir pakāpeniska”.…
