Psiholoģija kā zinātne ir salīdzinoši nesen veidojusies un tās attīstība notiek arī šodien, atšķeļoties un atkal apvienojoties teorijām, tai attīstoties kopā ar laiku un tehnoloģijām, kas neizbēgami ietekmē mūsdienu cilvēku un tā mijiedarbību ar apkārtējo pasauli.
Šis darbs parāda, ka “psiholoģija” nav radusies tukšā vietā vai kā sekas modernās pasaules kaprīzēm, un saknes šai zinātnei ir meklējamas teju kopā ar cilvēces aizsākumiem - mītos, tautu pasakās, kā arī pēcāk zinātniskos pētījumos, kas izsenis jau ir skaidrojuši un izspēlējuši skaidrojumu saviem klausītājiem pašu apziņas noslēpumiem, kuri nemaz nav tik pašsaprotami kā varētu sākotnēji likties.
Darbs tiek sadalīts trīs nodaļās, kas ieskicē etapus psiholoģijā – mitoloģija un antīkās pasaules domātāji; viduslaiki un renesanse; eksperimentālais periods, kad psiholoģijā kļuva iespējams filozofiskās pārdomas pamatot ar zinātniskām metodēm.
Darba uzdevums ir izpētīt ceļu, kā attīstījusies cilvēku mūžsenā interese par savu dvēseli, apziņu, rīcību, nonākot līdz oficiālas zinātnes statusam. Kā arī apskatīt galvenos psiholoģijas attīstības aspektus, tā laika domātāju uzskatu atšķirības, padziļināti apgūstot kursa vielu.…
