Pagasta padomes un tās priekšsēdētāja izvērtējums
Vadītāja personība, pielietotais vadības stils spēj būtiski ietekmēt organizācijas attīstību, tā virzienu. Izveidotā un, acīm redzot, ilgstošu laiku pastāvējusī rutīnas un hierarhiskā administrācijas varas sistēma bremzē pašvaldības attīstību. Lai arī hierarhijas princips vēl joprojām ir dominējošais organizatoriskās uzbūves (pārvaldes) veids, tomēr tas prasa pielāgošanos laikam. „Rutīna un stabilas hierarhijas ir aizvien retāk sastopamas.”
Darbinieku pielāgošanās, samierināšanās ar šādu stāvokli, kā arī Koplīgumā noteiktās sociālās garantijas un alternatīvas darba vakances faktiska neesamība tuvākajā apkārtnē, nodrošina relatīvi nemainīgu kadru sastāvu. Tie daži jaunie darbinieki, kuri ienāca organizācijā, drīz vien to pameta. Pamatā attieksme pret darbiniekiem un viņu iniciatīvu. „(..) šādi cilvēki, zaudējuši cīņā ar savas institūcijas nožēlojamajām garīgajām betona konstrukcijām, citā organizācijā tieši ar to pašu ideju sasniedz milzīgus panākumus (..).” Respektīvi, labam vadītājam vajadzēja rīkoties tieši pretēji – iesaistīt darbiniekus, likt izrādīt iniciatīvu, nākt klajā ar saviem novērojumiem un atziņām.
Noraidošas attieksmes pret pārmaiņām pamatā saskatāmi divi būtiski faktori – informācijas trūkums un reģionālā reforma. Padomei kopumā nav skaidru, mērķtiecīgu vadības rīcības plānu, stratēģijas. Šajā gadījumā nevar būt runa par efektivitāti un veiksmīgu mērķu sasniegšanu. Nepieciešams skaidri nodefinēt ne tikai virsmērķus, bet arī apakšmērķus, uzdevumus. Izplānot ilgtermiņa stratēģijas un taktikas. Pašvaldības vadībai būtu vēlams pasūtīt pētījumus, vadības auditu, lai rastu idejas, speciālistu rekomendācijas, kā labāk īstenot pārvaldi.
Padome ar tās administrāciju ir iestigusi zināmā organizatoriskā stagnācijā. Necenšanās vai bailes no uzlabojumiem atsaucas ne tikai uz padomi kā organizāciju, padomi, kā valsts pārvaldes vienību, bet arī uz visu pašvaldību – administratīvo teritoriju. …
Attīstoties gan lokālā, gan globālā līmenī sabiedrībai, zinātnei, ekonomiskajiem procesiem, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kāds ir vislabākā, piemērotākā vadītāja personība, vadības stils krasi mainīgā vidē. Veikta virkne teorētisku un empīrisku pētījumu, kuru rezultātā ir izdevies izveidot vairākas klasifikācijas metodes. Nevar teikt, ka kāda no tām ir nepareiza, drīzāk ar savādāku skatījumu – relatīvi vienkāršas, detalizētas, par pamatu ņemot dažādus sociālos, psiholoģisko, vadības (menedžmenta), kultūras, vēsturiskos, ideoloģiskos un tml. aspektus.
