1.1. Kriminoloģijas priekšmets un jēdziens.
Kriminoloģija (mācība par noziegumu) ir vispārīga teorētiska zinātne par noziedzību, tās cēloņiem un to veicinošiem apstākļiem; par noziedznieka personību, kā arī par noziedzības kontroles un novēršanas metodēm.
Kriminoloģija ir humanitāra zinātne. Tas pamatelements ir noziedzība.
Kriminoloģijas priekšmets ir noziedzība visā sava daudzveidībā, ka arī atsevišķi elementi (noziedznieka personība, tiesību aizsardzības institūcijas u.c.) un faktori, kas tieši ar to saistīti.
1.2. Kriminoloģijas saistība ar citām juridiskām disciplīnām.
Tiesību zinātnes – krimināltiesības, kriminālprocesuālās un soda izpildes tiesības, ir formulējušas noziedzības jēdzienu un veidus kodeksos, noteikušas noziedzības novēršanas formas un metodes, procesuālo kārtību, kā jārīkojas ar noziedzniekiem.…
Atbildes uz eksāmena jautājumiem studiju kursā Kriminoloģija
Nav aplūkoti temati: 1.3. Kriminoloģijas priekšmeta teorētiskais un praktiskais aspekts. 1.4. Kriminoloģijas struktūra un sistēma. 1.6, Antikriminoloģija. 2. Kriminoloģijas veidošanās un attīstība. 2.1. Apdraudējuma veidi un tiesiskās aizsardzības sistēmas veidošanās, to saistība ar kriminoloģiskās domas pirmsākumiem. 2.2. Kriminoloģiskās domas veidošanās mitoloģiskais, reliģiskais un naturālais (dabiskais) pamats. 2.3. Apdraudējumi un tiesiskās sistēmas veidošanās antīkajā periodā, viduslaikos un renesanses laikmetā. 2.4. Kriminoloģijas kā zinātnes veidošanās pirmsākumi. 3.2. Likumdevēju darbība noziedzības novēršanā. 3.3. Latvijas juristu darbība starptautiskajās tiesiskajās organizācijās un biedrībās. 4.5. Ģenerālais un izvēles kopums. 4.7. Pirmatnējās empīriskās informācijas ieguves metodes. 4.10. Empīriskas informācijas praktiskā realizācija zinātniskajā un praktiski – lietišķajā darbībā. 5. Noziedzība. Noziedzīgs nodarījums. 5.1. Noziedzības jēdziens un būtība. 5.2. Noziedzības kvalitatīvās un kvantitatīvās iezīmes. 5.3. Noziedzības stāvoklis un sabiedriskā bīstamība. 5.4. Noziedzības veidi un struktūra. 5.5. Noziedzības dinamika. 5.6. Noziedzības koeficients. 5.7. Noziedzības teritoriālās īpatnības. 5.8. Noziedzības rādītāju atainošana shematiski. 5.9. Noziedzības rādītāju tendences pasaulē un Latvijā. 6. Latentā noziedzība. 6.1. Latentās noziedzības jēdziens un būtība. 6.2. Latentas noziedzības jēdziens un tendences. 6.3. Latentas noziedzības cēloņi un veicinošie apstākļi. 6.4. Noziegumu reģistrācijas prakse un latentie noziedzīgie nodarījumi. 6.5. Latentās noziedzības nodarīšanas metodika. 6.6. Latentās noziedzības rādītāju nozīme, pilnveidojot noziedzības apkarošanas politiku. 7. Noziedznieka personība. 7.1. Personības un noziedznieka personības jēdziens un to būtība. 7.2. Noziedznieka personības izziņas mērķi un uzdevumi. 7.3. Noziedznieka personības saistība ar citiem tiesiskiem terminiem [nozieguma subjekts, aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais, notiesātais u.c.]. 7.4. Sociālo un bioloģisko elementu saistība noziedznieka personībā. 7.5. Ģenētisko un psihofizioloģisko īpašību nozīme noziedznieka veidošanās procesā. 7.6. Noziedznieka personības kriminoloģiskā raksturojuma pamatiezīmes. 7.7. Noziedznieka personības struktūra. 7.8. Noziedznieka krimināltiesiskais raksturojums. 7.9. Noziedznieka personības sociāli demogrāfiskās pazīmes. 7.10. Noziedznieka personības sociālās lomas un attiecības dažādās sabiedriskās dzīves sfērās. 7.11. Noziedznieka personības sociāli psiholoģiskais morāli tikumiskais raksturojums. 7.12. Noziedznieku tipoloģizācija un klasifikācija. 7.13. Noziedznieku tipoloģizācijas un klasifikācijas kritēriji. 8. Noziedzīgā nodarījuma mehānisms. 8.1. Noziedzīga nodarījuma mehānisma jēdziens un būtība. 8.2. Konkrēta nodarījuma cēloņi un veicinošie apstākļi. 8.3. Konkrētais nodarījums kā indivīda un sociālās vides – konkrētās dzīves situācijas mijiedarbības rezultāts. 8.4. Konkrēto noziegumu objektīvie un subjektīvie cēloņi un veicinošie apstākļi. 8.5. Konkrētā nozieguma psiholoģiskie un sociāli psiholoģiskie cēloņi [vajadzības, intereses, motīvi un mērķi]. 8.6. Personības veidošanās nelabvēlīgie apstākļi ģimenē, skolā un neformālā vidē. 8.7. Konkrētās dzīves situācijas raksturojums un nozīme kriminālnodarījuma mehānismā. 9. Kriminoloģiskā viktimoloģija. 9.1. Kriminoloģiskās viktimoloģijas jēdziens un būtība. 9.2. Viktimoloģijas veidošanās un attīstības vēsturiskie aspekti. 9.3. Viktimoloģijas uzdevumi un noziegumu brīdināšana. 9.4. Noziegumā cietušā nozīme kriminālnodarījuma mehānismā. 9.5. Viktimoloģijas problēmu izziņa. 9.6. Viktimoloģisko pētījumu rezultāti. 9.7. Noziegumu upuru aizsardzības sistēmu izveide un īstenošana dzīvē. 10. Noziedzības cēloņi un veicinošie apstākļi. 10.1. Noziedzības cēloņu un veicinošo apstākļu jēdziens un būtība. 10.2. Kriminologēnās determinācijas jēdziens un būtība. 10.3. Sistēmpieeja noziedzības cēloņu un veicinošo apstākļu apzināšanā un izpētē. 10.4. Noziedzības cēloņu klasifikācija. 10.5. Kopējās noziedzības, atsevišķu noziedzības veidu un reģionālās noziedzības cēloņi. 10.6. Noziedzības cēloņu vēsturiskā nosacītība. 10.7. Noziedzības cēloņi pārejas laika posma un krīzes periodos. 11. Noziedzība un sociālās deviācijas. 11.1. Sociālo deviāciju jēdziens un saistība ar noziedzību. 11.2. Sociālās normas un deviācijas. 11.3. Sociālās deviācijas ka noziedzības “foma” paradības. 11.4. Alkoholisma, narkotisma, suecīdu, korupcijas un dzimumekscesu raksturojums un saistība ar kriminālnodarījumiem un noziedzību. 11.5. Deviācijas cēloņi un izplatība parejas posmā un krīzes periodos. 12. Noziedzības novēršana. 12.1. Noziedzības novēršanas jēdziens un būtība. 12.2. Noziedzības novēršanas pamatprincipi. 12.3. Sistēmpieeja noziedzības novēršanā un tās kompleksums. 12.4. Noziedzības novēršanas pasākumu klasifikācija. 12.5. Politiskie, ekonomiskie, sociālie, kultūraudzināšanas, tiesiskie u.c. pasākumi noziedzības novēršanā. 12.6. Vispārējie un speciālie noziedzības novēršanas pasākumi. 12.7. Kopējā, sevišķā un individuālā nozieguma novēršana. 12.8. Noziedzības novēršanas subjekti un objekti. 12.9. Noziedzības novēršanas reģionālie aspekti. 12.10. Kriminoloģiskā prognozēšana un noziedzības apkarošanas plānošana 12.11. Sabiedrības loma noziegumu novēršanā. 13. Nepilngadīgo noziedzība. 13.1. Nepilngadīgo noziedzības kriminoloģiskais raksturojums: stāvoklis, līmenis, dinamika un struktūra. 13.2. Nepilngadīgo noziedznieku kriminoloģiskais raksturojums. 13.3. Demogrāfiskās, sociāli psiholoģiskās un morāli tikumiskās nepilngadīgo noziedznieku īpašības. 13.4. Nepilngadīgo noziedzības specifiskie un veicinošie apstākļi. 13.5. Nelabvēlīgo ģimeņu un skolu loma nepilngadīgo likumpārkāpumu un noziegumu ģenēzē. 13.6. Nepilngadīgo noziedzības novēršana. 13.7. Bērnu un nepilngadīgo deviāciju un likumpārkāpumu brīdināšanas subjekti un to kompetence. 14. Vardarbīgā noziedzība. 14.1. Vardarbīgās noziedzības jēdziens un saturs. 14.2. Vardarbīgas noziedzības kriminoloģiskais raksturojums: stāvoklis, struktūra, dimanika un līmenis. 14.3. Atsevišķu vardarbīgo noziegumu veidu kriminoloģiskais raksturojums: slepkavību, miesas bojājumu, laupīšanu, izvarošanu, spīdzināšanu, nelikumīgu šaujamieroču pielietošanas gadījumu u.c. 14.4. Vardarbīgo noziegumu subjektu kriminoloģiskais raksturojums un īpatnības. 14.5. Vardarbīgo noziegumu mehānisms. 14.6. vardarbīgo noziegumu specifiskie cēloņi un veicinošie apstākļi. 14.7. Konkrēto dzīves situāciju nozīme vardarbīgos noziegumos. 14.8. Vardarbīgo noziegumu novēršana. 14.9. Sadzīves konfliktu novēršana vardarbīgo noziegumu brīdināšanā. 15. Noziegumi pret īpašumu. 15.1. Noziegumu pret īpašumu jēdziens, saturs, būtība. 15.2. Zādzību, krāpšanas, izspiešanas u.c. noziegumu kriminoloģiskais raksturojums: stāvoklis, līmenis, dinamika un struktūra. 15.3. Īpašumu noziegumu materiālie zaudējumi un sekas. 15.4. Noziegumu pret īpašumu subjektu kriminoloģiskais raksturojums. 15.5. Noziegumu pret īpašumu novēršana. 16. Noziedzība ekonomikas sfērā. 16.1. Noziegumu ekonomikas sfērā jēdziens, saturs un būtība. 16.2. Mantas piesavināšanās, amatnoziegumu, kukuļošanas, kriminālnodarījumu uzņēmējdarbības sfērā, kontrabandas, naudas viltošanas u.c. noziegumu kriminoloģiskais raksturojums: stāvoklis, līmenis, dinamika un struktūra. 16.3. Noziegumu ekonomikas sfērā subjektu kriminoloģiskais raksturojums. 16.4. Noziegumu ekonomikas sfērā novēršana. 17. Penitenciārā noziedzība. (kriminoloģija) 17.1. Penitenciārās noziedzības jēdziens, saturs un būtība. 17.2. Penitenciāro noziegumu kriminoloģiskais raksturojums: stāvoklis, līmenis, dinamika un struktūra. 17.3. Penitenciāro noziegumu subjektu kriminoloģiskais raksturojums. 17.4. Penitenciāro noziegumu cēloņi un veicinošie apstākļi. 17.5. Penitenciāro noziegumu novēršana. 18. Valsts militārā dienesta noziegumi un militārpersonu kriminālnodarījumi. 18.1. Militārās sfēras noziedzības jēdziens, saturs un būtība. 18.2. Noziedzības militārajā sfērā kriminoloģiskais raksturojums: stāvoklis, līmenis, dinamika un struktūra. 18.3. Noziegumu militārajā sfērā subjektu kriminoloģiskais raksturojums. 18.4. Noziegumu militārajā sfērā un sabiedriski nevēlamo ārpusreglamenta attiecību cēloņi un veicinošie apstākļi. 18.5. Noziegumu militārajā sfērā un sabiedriski nevēlamo ārpusreglamenta attiecību novēršana. 19. Sieviešu noziedzība. 19.1. Sieviešu noziedzības jēdziens, saturs un būtība. 19.2. Sieviešu noziedzības kriminoloģiskais raksturojums: stāvoklis, līmenis, dinamika, struktūra. 19.3. Sieviešu noziedzības ģenēzes īpatnības. 19.4. Sieviešu noziedzības cēloņi un veicinošie apstākļi. 19.5. Sieviešu noziegumu subjektu kriminoloģiskais raksturojums un īpatnības. 19.6. Sieviešu noziegumu novēršana. 20. Recidīvā noziedzība. 20.1. Recidīvās noziedzības jēdziens, saturs un būtība. 20.2. Recidīvas noziedzības kriminoloģiskais raksturojums: stāvoklis, līmenis, dinamika, struktūra. 20.3. Recidīvistu kriminoloģiskais raksturojums. 20.4. Recidīvas noziedzības cēloņi un veicinošie apstākļi. 20.5. Recidīvās noziedzības novēršana. 21. Profesionālā noziedzība. 21.1. Profesionālās noziedzības jēdziens. 21.2. Profesionālā noziedznieka teorijas veidošanās. 21.3. Profesionālās noziedzības kritēriji un pazīmes. 21.4. Profesionālās noziedzības cēloņi un veicinošie apstākļi. 21.5. Kriminālā subkultūra un profesionālā noziedzība. 21.6. Profesionālās noziedzības novēršana. 22. Organizētā noziedzība. 22.1. Organizētās noziedzības jēdziens. 22.2. Organizētās noziedzības kritēriji un pazīmes. 22.3. Organizētās kriminālās grupas: jēdziens, struktūra un īpatnības. 22.4. Organizētās noziedzības veidošanas pirmsākumi un etapi. 22.5. Organizētās noziedzības cēloņi un veicinošie apstākļi. 22.6. Transnacionālā organizētā noziedzība. 22.7. Organizēto kriminālo grupējumu dalībnieku kriminoloģiskais raksturojums. 22.8. Organizētās noziedzības nozīmīgākās darbības sfēras. 22.9. Organizētās noziedzības apkarošanas prioritārie virzieni. 23. Terorisms. 23.1. Terorisma un terora jēdziens un būtība. 23.2. Terorisma veidi un forma: kriminālais, ideoloģiskais, reliģiskais, bioloģiskais, kiberterorisms, politiskais, suecidālais u.c. 23.3. Transnacionālais terorisms, teroristisko organizāciju raksturojums. 23.4. terorisma cēloņi un veidošanās mehānisms. 23.5. Terorisma personības īpatnības. 23.6. Terorisma izziņa, novēršana un apkarošana. 24. Starptautiskā noziedzība. 24.1. Starptautiskie noziegumi un starptautiska rakstura noziegumi un noziedzība. 24.2. Starptautiskās noziedzības stāvoklis, tendences un struktūra. 24.3. Starptautiskās noziedzības cēloņi. 24.4. Latvijas integrācijas ES un transnacionālās noziedzības attīstības tendences. 24.5. Starptautiskās noziedzības novēršanas sistēma ANO, ES, Interpola, Eiropola darbība noziedzības novēršanā un apkarošanā. 25. Jaunā “evolucionārā” noziedzība. 25.1. Evolucionārās noziedzības jēdziens un veidi. 25.2. Kompjūternoziedzība, ekoloģiskā noziedzība, netradicionālās reliģijas un noziedzība, migracionāla noziedzība, noziedzība ekstremālās situācijās u.c. 25.3. Evolucionārās noziedzības kriminoloģiskās tendences. 25.4. Evolucionārās noziedzības novēršana.
