Senā svīta ietvēra senās dejas- allemande (vācu deja), kuranta (franču deja, trijdaļu taktsmērs), sarabanda (spāņu deja, tijdaļu taktsmērs, svinīgs gājiens, dažkārt sēru noskaņa), žīga (ātra, sena skotu tautas deja), dažreiz arī menuets, gavote.
Reizē ar programmatiskā simfonisma attīstību, uzplaukst arī svīta. Tagad svītā ir iekļauti dažādas formas un noskaņas programmatiska satura sacerējumi dažādās tonalitātēs.
R. Šūmanis „Karnevāls”- viens no pirmajiem klavierminiatūru cikliem.
M. Musorgskis „Izstādes gleznas”. Pastaigas tēma ( mierīga), Rūķis ( drūms, skarbs), Vecā pils (noslēpumaina, skumja), Tiljerī dārzs ( priecīgs, saulains), Bidlo (attēlo ratus ar milzu riteņiem, kuros iejūgti vērši), Neizšķīlušos cālēnu balets ( straujš, sekundas augšējā reģistrā), Divi ebreji ( bagātnieka un nabaga saruna), Limožas tirgus ( tirgus jūklis, drūzma), Katakombas ( akordi- te klusi, te spilgti), Mājiņa uz vistas kājas ( raganas tēls, krievu biļinas vērienīgums), un Varoņu vārti ( majestātisks, svinīgs).
P. Čaikovskis „Gadalaiki”. Programmatisks darbs, 12 skaņdarbi.
E. Grīgs „Pērs Gints”(2 svītas):
”Rīts”, „Anitras deja”, „Ozes nāve”, „Kalnu karaļa alā”,
„Arābu deja”, „Ingrīdas žēlabas”, „Pēra Ginta atgriešanās”, „Solveigas dziesma”.…
