27. Autonomas personas kritēriji.
Autonomija ir pašnoteikšanās. Autonomija vispirms ir jāsaprot kā individuāla izvēle un tikai tad kā brīvības tiesības un privātums. No psiholoģijas viedokļa raugoties autonomija ir pieauguša, nobrieduša cilvēka identitātes raksturojums. Autonomija nav jārespektē ja tā nodara kaitējumu citu cilvēku labsajūtai, kā arī ja tā ir par cēloni galējībām. Par autonomu darbību uzskata darbību, kuru veic apzināti; saprātīgi un bez kontrolējošas ietekmes. Par autonomu personu nevar uzskatīt cilvēku, kurš ilgstoši atrodas veģetatīvā stāvoklī. Par autonomu personu var uzskatīt pilngadīgu cilvēku kura uzvedībā īstenojas vismaz 2 nosacījumi: ir reāla izvēle starp potenciālajiem darbības virzieniem un ir sapratne par izvēlētās darbības sekām
28. Informēta jeb apzināta piekrišana.
Tās pamatā ir ne tikai noteikts info daudzums, ko pacients saņem no sava ārsta, bet arī pacienta spēja novērtēt šo info. Informācija ir jāsniedz pacientam saprotamā veidā. Informēta piekrišana ietver:
a) situācijas apzināšanos no indivīda puses
b) pietiekamu laiku iebildumiem izvirzīšanai
c) izpratni, ka iebildumi nav pieļaujami pēc dotā laika beigām
d) izpratni kā paust savu atteikšanos, spēju un iespēju to izdarīt
e) sekas, kas nav kaitīgas potenciālajam piekrišanas sniedzējam
Piekrišana ir labprātīga un apzināta, iegūta bez vardarbības, viltus un māņiem, turklāt attiecīgā persona jebkurā laikā drīkst brīvi atsaukt savu piekrišanu, pat ja ārstēšana jau ir uzsākta. Apzinātā piekrišana nav vajadzīga: neatliekamās palīdzības gadījumos; pacienta dzīvībai bīstamā situācijā; ja pacients sirgst ar garīgiem traucējumiem un iejaukšanās mērķis ir tos ārstēt.
…
