Indivīds ir neatdalāma pamatvienība, uz kuru ir attiecināms drošības koncepts. Indivīda drošība ir labs izejas punkts, lai izvērstu plašāku analīzi, daļēji tādēļ, ka tā piedāvā skaidru pamatu, lai sagrautu redukcionistisko ilūziju, ka nacionālā un starptautiskā drošība ir tikai vienkāršs turpinājums rūpēm par atsevišķu cilvēku likteni. Indivīda drošību nosaka savstarpējo saišu un pretrunu tīkls, kas pastāv starp personisko drošību un valsts drošību.
Valsts ir galvenais draudu un drošības avots indivīdam. Indivīdi lielā mērā rada pamatu valsts centieniem rast drošību, bet vienlaikus rada tiem zināmus ierobežojumus. Cilvēki ir galvenais nedrošības avots cits citam. …
