„Purva bridējs” (1898). Arī muižas istabmeitai Kristīnei ir jāizšķiras starp stalla puisi - dzērāju un trakuli - Edgaru, kurp tiecas viņas sirds, un godīgo, kārtīgo, kautrīgo saimnieku Akmentiņu, kas ilgojas pēc Kristīnes. Viņa cenšas palīdzēt Edgaram laboties un pārtraukt trakulīgo dzīvi. Kristīnes māte, kurai jaunībā ir bijusi līdzīga rūgta pieredze, brīdina Kristīni, un viņa solās Edgaru neprecēt. Kristīne saprot, ka Edgars būs viņas nelaime, un pēc kārtējās Edgara uzdzīves apsolās Akmentiņam. Taču jūtas ir stiprākas. Kristīne saprot, ka, klausot prātam, viņa pazaudēs sevi. Par to viņu brīdina Edgars: «Un tava sirds būs tik salta un netaisna palikuse, tā pārvērtusēs, ka tu baznīcā pateiksies Dievam, ka viņš tev devis spēku izbēgt no tāda vīra un ka tu tik krietna ... un ... un tās būs beigas ... » Kristīne tiek uzskatīta par vienu no skaistākajiem sieviešu tēliem latviešu literatūrā. [1]…
