Jēdziens „normatīvais tiesību akts” (turpmāk – normatīvais akts) ir ļoti plašs. Pie normatīvajiem aktiem pieder – satversmes likumi, likumi, kodeksi, normatīvie līgumi, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi un citi normatīvie akti. Normatīva akta nosaukums ir atkarīgs no institūcijas, kura to izdod.
Ar terminu „tiesību akts" rakstā tiek apzīmēts juridisks dokuments, informācijas nesējs. Tiesību akts ir dokuments, ko izdot kompetenti tiesību subjekti. Tiesību akts satur juridiskas tiesības un pienākumus. Ar tiesību un pienākumu palīdzību tiek noteikts vēlamais priekšraksts jeb uzvedības noteikums.
Arī tad, ja dokuments satur tikai juridiskus pienākumus, tas saucas par tiesību aktu. Šī iemesla dēļ precīzāk būtu lietot terminu "juridisks akts". Rakstā tomēr tiks lietots termins "tiesību akts", jo tas ir vairāk izplatīts.
Tiesību akts var saturēt vispārējus (abstraktus) vai individuālus (konkrētus) juridiskus priekšrakstus. Šiem priekšrakstiem tiesiskās regulēšanas mehānismā ir atšķirīga loma. Vispārējs juridisks priekšraksts ir tiesību (juridiska) norma un to kopums veido tiesiskās regulēšanas mehānisma pamatu, bet ar individuāliem juridiskiem priekšrakstiem tiek regulēta konkrētu tiesību subjektu uzvedība.…
