Pēc manām domām tas, uz ko mums visiem vajadzētu tiekties ir tā saucamais autoritārais stils, kur vecāki ir autoritāte bērnam un kur vecāki ikdienas situācijas veido tā, ka bērns vēlas līdzināties vecākam. Tādā gadījumā ir vajadzība vecākus iepriecināt, nesarūgtināt, kā arī cienīt vecākus un respektēt viņu viedokli, izjūtas un pārdzīvojumus. Bet autoritāte noteikti nedrīkst būt uzspiesta, attiecībām starp vecākiem un bērnu ir jābūt draudzīgām.
Noteikumi ir jāpieņem draudzīgā atmosfērā un tie jāizrunā mierīgā balss tonī, bez klaigāšanas un lai arī cik reižu būs jāizskaidro noteikumi, tas ir jādara tā lai tie netiktu uzspeisti, bet gan lai bērns tos mierīgi varētu iegaumēt. Šeit arī ir lielākā problēma, vecākiem nav laika un gribēšanas, to darīt bērnam saprotamā veidā, vieglāk ir uzbļaut un nosodīt par noteikumu pārkāpšanu, lai gan pats bērns nemaz nesaprot, ka ir kaut ko pārkāpis, jo nemaz nav sapratis, ka tie ir noteikumi.
Un mums vienmēr vajadzētu atcerēties, ka no kļūdām mācās. Tāpēc arī viena no disciplinēšanas metodēm ir dabiskās un loģiskās uzvedības sekas.
…
