Narvas kultūra bija neolīta kultūra Latvijā, Igaunijā, Lietuvas ziemeļos, Baltkrievijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos, kas attīstījās no mezolīta laikā radušās Kundas kultūras . Latvijas teritorijā šī kultūra visspēcīgāk izpaudās tieši agrajā neolītā (4500.-3300. gadu p.m.ē.) , tādēļ šī referāta hronoloģiskais ietvars arī tiek piemērots agrajam neolītam.
Narvas kultūras pārstāvji piederēja pie mednieku, zvejnieku un vācēju sabiedrības , kas arī ietekmēja viņu gan telpas uztveri, gan sociālo modeli.
Kopumā jāsaka, ka pētāmā materiāla nav daudz – 6 apmetnes, no kurām visvairāk izpētīta ir Sārnates apmetne Kurzemē, kura ir vienīgā šajā apgabalā agrā neolīta apmetne. Tādēļ lielākā referāta daļa tiks balstīta uz šī materiāla bāzes.
Pie nelielā materiāla bāzes, iespējams, ir vainojams fakts, ka Latvijas teritorijā agrā neolīta apdzīvotības pētniecība vispār koncentrējusies tikai 3 vietās:
1. Senā Lubāna ezera baseinā (Zvejsalu apmetne, Zvidzes apmetne, Ičas apmetne, Osas apmetnes)
2. Burtnieku ezera baseinā (Zvejnieku apmetne)
3. Sārnates purvā (Sārnates apmetne)
Lubānas ezera baseinā atklātas 4 apmetnes, kuras stipri atšķiras viena no otras pēc paleoģeogrāfiskā stāvokļa. Zvidze atradās senā ezera krastā uz viļņotas morēnas zemes mēles izvirzījumā. Tā atradās uz ZR no tagadējā Lubānas ezera tā senā līča krastā. Šajā apmetnē I.Lozes vadībā 1982. gadā veiktajos izrakumos divās tika atrasti iedzīti mieti, kas norāda uz it kā nožogojumu (nav zināms kam). Tam blakus atrasts murds. Abās pie murdiem liela līdaku asaku koncentrācija, kura samazinās attālinoties no nožogojuma .…
