J.V.Gētes darbā „Fausts” Mefistofelis ir vispretrunīgākais un dēmoniskākais tēls, taču tas nenozīmē, ka sliktākais. Manuprāt, Mefistofelis ir būtne, kas ar savu noliedzošo attieksmi pret dzīvi un cilvēkiem, ļaunu gribot, vienmēr labu nes. Viņš vēršas pret patiesību, kaut gan nevar to noliegt. Viņš vēršas arī pret harmoniju un saskaņu un tiecas pēc zemākām, miesiskām baudām, kuras, lai kā arī Mefistofelis būtu gribējis, dara visiem labu.
Mefistofelis ir “gars, kas visu liedz un peļ”; viņš ņirgājas par cilvēku jūtām, cerībām, zobojas par viņu cenšanos pēc augstākiem mērķiem. Cilvēkus viņš pamudina izdarīt noziegumus. Taču traģēdijā Mefistofelim piešķirta arī cita svarīga loma. Ar savu kritiku viņš kliedē ilūzijas, palīdz saskatīt patiesību, paver ceļu jaunajam un tā ārda feodālisma pamatus un grauj baznīcas varu. …
