Secinājumi
1. Tā kā druīdi paši nepierakstīja savu mācību, ir jāizvērtē vai varam ticēt aprakstiem, kurus snieguši cilvēki, kas nebija pat ķelti, jo daži pauda negatīvu attieksmi. Tikai klasisko rakstnieku pierakstītās liecības ir vienīgais pieejamais avots, lai raksturotu druīdus.
2. Par druīdiem rakstījuši tādi autori kā Gājs Jūlijs Cēzars, Cicerons, Plīnijs Vecākais un Tacits. Rakstiskajos avotos druīdi pieminēti no 55.g.p.m.ē. līdz 77.g.m.ē.
3. Cēzars uzskatīja druīdus par nopietnu draudu, jo tie bija vienīgie ķeltu sabiedrības pārstāvji, kas spētu apvienot dažādās ciltis cīņā pret romiešiem, jo kopienās druīdi bija liela autoritāte ne vien politiskā, bet arī garīgā ziņā.
4. Viens no pazīstamākajiem senajiem druīdu aprakstiem pieder romiešu rakstniekam Plīnijam. Tajā viņš apraksta dabas svarīgo nozīmi druīdu.
5. Kornēlijs Tacits darbā “Annāles” piedāvā ieskatu druīdu slepkavošanā, kad romieši iekaroja Lielbritāniju. Druīdus apraksta kā mežonīgu tautu, kas veic maģiskus rituālus, lai iebiedētu ienaidniekus.
6. Marks Tullijs Cicerons darbā “Par zīlēšanu” min vienīgo skaidri zināmo druīdu- Divitiacus un raksturo viņa kontaktu ar Jūliju Cēzaru un Ciceronu.
…
