Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Dzīves jēga', 1.
  • Eseja 'Dzīves jēga', 2.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
  Lietas, ko mēs redzam tikai sev apkārt, bet vairumu parasts cilvēks saskatīt nevar   
  Iztirzājums   
1.  “ Mums nav laika vairs pateikt pat pazīstamiem – labdien. Ar to pašu mēs sev visapkārt novēlam sliktu.”   
3.  “Ikviens atliktais rīt izrādīsies, ka bijis neatliekams.”   
4.  Ar sevi nekarojošs nekur neuzvar – zin piecus pirkstus, četrus kaktus mājās.”   
  Nobeigums   
Darba fragmentsAizvērt

Cilvēks ir kā “uzvilkta mašīna”, spēj domāt tikai par vienu – par to, kas tam acu priekšā. Jā, jocīgi, bet vairumam cilvēku ir aklums. Tie redz tikai lietas, kas ir mums apkārt, kas ir nedzīvas un jēgas vai vērtības tām nav. Patiesībā es cenšos pateikt, ka reti kura persona var ieraudzīt reālo pasauli, tās slikto un labo pusi. Ja jau runājam par “aklumu”, tad kas tad to īsti izraisa? Liekas, ka tomēr alkatība un necieņa pret citu personību, kas, kā izrādās, īstenībā nav zemākstāvoša niecība. Nē, es nerunāju par naudu, kas izraisa alkatību, es runāju par dzīšanos pēc savas lielās laimes, kuru tā arī neviens akls cilvēks nav atradis, šī “pakaļdzīšanās” ir pilnīgi bezjēdzīga, ja tu nemāki novērtēt visu reālo sev blakus.
Laikam mēs kaut kur steidzamies, ja pat garāmejošai pazīstamai personai labdienas nodot nevaram. Varbūt mums tiešām laika nav, jeb tā persona nemaz nav tika pazīstama? Reti kurš cilvēks spēj cienīt citus, jo nevar pat izdarīt tādu sīkumu kā šis. Jā, bet par sīkumu to nedrīkst nosaukt. Kāpec?…

Autora komentārsAtvērt
Atlants