Ar nožēlu varam secināt, ka noziedzības līmenis visā valstī ir augsts. Vēl aizvien mūs turpina satraukt ziņas par izdarītajiem noziegumiem, kas vērsti pret cilvēku dzīvību, veselību, mantu. Šo notikumu sakarā bieži vien nākas aizdomāties par to, cik droši varam justies savā ikdienā? Cik aizsargāti vai tieši neaizsargāti mēs esam. Likumpārkāpumu un noziegumu skaits pieaug, diemžēl arī smago un sevišķi smago. Taču pats traģiskākais visā šajā noziedzīgās pasaules raibo notikumu virknē neapšaubāmi ir otras personas dzīvības atņemšana. Šķiet, ka bauslis “ Tev nebūs otram dzīvību atņemt “ ir nokalpojis un zaudējis savu vērtību. Taču kādēļ mūsu sabiedrībā ir izveidojusies šāda agresivitāte un kādēļ vardarbība ir ņēmusi tādu virsroku? To visu centīšos noskaidrot savā kursa darbā, līdz ar manis izvēlēto tēmu “ Slepkvība pastiprinošos un sevišķi pastiprinošos apstākļos “. Analizējot Krimināllikuma 117.p., 118.p., esmu centusies piemeklēt arī reālus piemērus no dzīves, kas atšķirībā no pantu dispozīcijās iekļautajām normām ļauj tuvāk izprast šo nežēlīgo noziedzīgo nodarījumu reālo būtību. Teorija ir īsa un konrēta, taču jebkura prakse ļauj izprast daudzveidību un palūkoties uz visu tā, kā tas notiek patiesībā.…
