Sērens Kirkegors ir bijis viens no ievērojamākajiem eksistenciālisma filozofiem. Viņš ir kritizējis sava laika Dānijas valsts Baznīcu, nodarbojies ar dumpja filozofiju, kuras pamatā ir cilvēks un viņa esamība. Galvenais visā ir cilvēks kā indivīds un viņa būtība, nevis pūlis.
„Viņš is saskatījis būtiskāko, proti: cilvēka cieņas pamats nepavisam nav meklējams tur, kur to atrod humānistiskā filozofija, kas neizbēgami noved pie nihilisma: pirms tiek izvirzīta cilvēku kopības poblēma, ir jāizvirza cilvēku patības problēma; pirms cilvēks saprot, ka viņš ir daļa no kopības, viņam ir jāsaprot, ka viņš ir daļa no mūžības; tikai mūžība var būt atsevišķā un vispārējā saistības pamatā.” (1)…
