Aristotelis savos rakstos nemin vārdu psihe, bet gan dvēsele, tādēļ turpmāk minēšu dvēsele. Dvēseles definīcija pēc Aristoteļa domām varētu būt šāda: dvēsele ir jebkura organisma vitālais princips, spēku un procesu kopsumma. Dvēsele piemīt jebkuram dzīvam organismam, ne tikai cilvēkam, pēc Aristoteļa domām, tā ir arī augiem un dzīvniekiem. ”Tai piemīt tādas funkcijas kā vairošanās un barības uzņemšana. No visām dzīvo būtņu funkcijām – ja vien tās būtnes ir normāli veidotas un nav kroplas vai neradītas rodas pašas no sevis – visdziļāk dabā sakņotā ir dziņa radīt sev līdzīgu būtni. ” (Aristotelis) Augos dvēlese darbojas kā barojošs un reproduktīvs spēks. Dzīvniekos tā darbojas tāpat kā augos, bet tai vel piemīt jutekliskais un kustību virzošais spēks. Cilvēkos tā darbojas tāpat kā augos un dzīvniekos, bet tai vel piemīt domas un spriešanas spēks. …
