Oktobra revolūcija izpaudās, kā cīņa starp valdošo varu un divām zemākajām klasēm. To priekšnoteikumi bija cīņa ar veco, valdošo klasi, kas sekmēja tikai stagnāciju un citu apspiešanu; vēlme gāzt monarhiju un veidot tautas atbalstītu valsts pārvaldi un samazināt birokrātiju. Revolūcijai īpašu šķēršļu nebija, jo politiskā vara bija vājākajā tās posmā, kur vara un leģitimitāte tai vairs praktiski nepiemita, ko vairoja arī buržuāzijas nespēja un gļēvulība. Revolucionāro ideju atbalstītāji strauji ieguva vairākumu sabiedrībā un revolūcijas vadītājs Ļeņins šo mirkli izmantoja, vienojot proletariātu un zemniekus. Viens no galvenajiem revolūcijas cēloņiem ir ekonomiskā nespēja, kurā atradās Krievija, jo tā radīja galveno neapmierinātību sabiedrībā. Lauksaimniecības un zemniecības vājās konkurēšanas spējas, Eiropas valstu industrializācijas dēļ, samazināja valsts kopējos ienākumus, kas salīdzinoši ar citām lielvalstīm bija pat par vairākām reizēm mazāki. Krievijas nespēja realizēt savu potenciālu un tās nespēja rīkoties lika valstij zaudēt savu prioritāro stāvokli, liekot valstij slīkt recesijā. …
