1.1. PACIENTA ANTROPOMETRISKIE RĀDĪTĀJI UN TO NOTEIKŠANA.
Antropometrija ir viena no antropoloģijas pētījumu pamatmetodēm, kura saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
Antropometriju izmanto medicīnā, it īpaši jautājumos par cilvēka fizisko attīstību un konstitucionālajām īpatnībām.
Antropometriskos pētījumos nosaka ķermeņa garumu, masu, krūšu apkārtmēru, muskulatūras attīstību un zemādas tauku slāni. Mēra arī galvaskausu (kraniometrija), locekļus, atsevišķus ķermeņa segmentus. Antropometrija ietver arī funkcionālus rādītājus – muskuļu spēku (dinamometriju), plaušu tilpumu (spirometrija).
Antropometriskos mērījumos stingri jāievēro instrukcijas par attiecīgās pazīmes noteikšanu. Mērījumus izdara ar speciāliem instrumentiem, orientējoties pēc noteiktiem, t.s. antropometriskiem punktiem (sk. zīm.), kas parasti ir kaulu izaugumi, izciļņi, pauguri u.c. cauri mīkstajiem audiem iztaustāmas vietas.
Ar antropometrijas palīdzību nosaka pacientu vispārējo veselības stāvokli, fizisko attīstību, ārējās vides un citu faktoru ietekmi uz attīstību.
…
