Secinājumi
1. Mainot pašiem savu attieksmi pret darbu rodas iespēja tajā gūt lielāku brīvību, jo pretējā gadījumā baiļu dēļ liela daļa iedzīvotāju padara pati sevi par upuri darba devēju rokās, šādā veidā noliekot savu personīgo dzīvi, līdz ar to arī attiecības ar tuviniekiem otrajā plānā.
2. Darbaholisma slimniekiem burtiski izmisīgā kārtā iestāstot sev, ka ģimenei ir nepieciešama šāda viņa attieksme pret darbu, tādejādi maldinot sevi un attaisnojot savu rīcību, lai ar darbaholisma palīdzību spētu izvairīties no problēmām.
3. Situācijā, kad attiecīgajās personas slimīgā attieksme pret darbu tuviniekus neietekmē, darbaholisms ir neētiska sevis mānīšana un egoistiska savu problēmu novelšana, kā arī šādā veidā neapzināta jaunu radīšana nākotnes „es” pleciem.
4. Bezdarba gadījumā, iepriekš darba sniegto finansiālo un psiholoģisko labumu iegūšanai jāveic alternatīvu variantu meklēšana, pretējā gadījumā, neapzinātā stresa mazināšana ģimenes lokā un depresīvas attieksmes demonstrēšana ir neētiska savas ģimenes izmantošana un pēcnācēju gadījumā arī viņu potenciāla graušana.
…
