Daudzi varoņi stāstā "Sūnu Ciema zēni" man likās interesanti, taču pastāstīšu tikai par tiem, kuri, manuprāt, stipri atšķiras no citiem stāsta tēliem. Tas ir Ciepslienes dēls Ješka, Melnās Muižas kalps Slaucītājs un pats Muižas īpašnieks.
Pirmais, kurš man likās interesants, bija Ješka. Pēc manām domām, viņš bija drosmīgs un izpalīdzīgs, jo piekrita doties tālajā ceļā, lai varētu sūnciemiešiem atvest Laimes lāci. Ješka bija tas, kurš spēja pierunāt kaimiņus un pārējos ciema ļaudis pašiem sakopt savu apkārtni. Šis jaunais puisis pārliecināja Sūnu Ciema iedzīvotājus nebūt māņticīgiem. Mēģinājumu mainīt sūnciemiešu domāšanu var izlasīt Ješkas uzrunā: "No māņiem, pesteļiem un visādiem laimes nesējiem nav nekā. Laime ir tepat Sūnu Ciemā, zem šīm kupenām un mēslu gubām, tikai tās jāattīra nost." [1]
Pavisam citāds bija vēl viens interesants stāsta varonis, tas ir Melnās Muižas Slaucītājs. Viņš visu laiku kaut ko tīrīja un slaucīja, bet viss vienalga bija netīrs: "Slaucītājs, viens palicis, nožāvājās un pārvilka pirkstu Kunga krēsla atzveltnei, tur palika vesela vaga."…
