Šūnas dzīves cikla evolūcija Protista attīstības vēstures kontekstā

Ievads
Daudzi bioloģi jau sen ir pamanījuši, ka dažādām oraganismu grupām dažādos dzīves posmos ir dažāds ģenētiskā materiāla (hromosomu) daudzums. Parasti tas ir pārstāvēts vai ar vienu, vai ar divām hromosomu komplekta kopijām. Tā parādījās organismu dzīves ciklā (1. att.) iedalījums haploīdā (augiem – gametofīts jeb dzimumpaaudze), kam ir pārstāvēts viens hromosomu komplekts un diploīdā (augiem – sporofīts jeb bezdzimumpaaudze), ar diviem hromosomu komplektiem.
Katram dzīves ciklam posmam (haplontam) ir sava nozīme organisma attīstībā un evolūcijā. Vienā notiek dzimumšūnu veidošanās ar rekombinētu (mejoze) vai nerekombinētu (mitoze) ģenētisko materiālu. Otrā – organisma augšana un attīstība. Viens no dzīves cikliem parasti, bet nevienmēr, dominē.
Abi dzīves cikla posmi ir cieši saistīti ar šūnas ciklu. Protista sistemātiskās grupas pārstāvji pārsvarā ir vienšūnas organismi. Izrādās, ka dažādiem protistiem ļoti krasi atšķiras dzīves cikli. Vienšūnu protistiem, ka vienšūnas organismiem dažreiz ļoti grūti atšķirt dzīves ciklu no šūnas cikla, tāpēc ta ir labāka grupa dzīves cikla evolūcijas pētīšanā. Agrāk vienšūņus pieskaitīja primitīvajiem dzīvniekiem un augiem, bet no šūnu bioloģijas viedokļa tie ir unikāli, jo protistu šūna ir pielāgota ekoloģiskai nišai, kuru tā apdzīvo, kā arī tā ir „diferenciēta” ne vienam darbam kā daudzšūnu organismiem, bet tā ir multifunkcionāla: var fotosintezēt, pārvietoties, meklēt barību, nogalināt, parazitēt. Šo sarakstu var turpināt, jo vienšūņi nav tik primitīvi kā liekas. Varbūt cieši apvienojot dzīves ciklu ar šūnas ciklu, tie savā evolūcijā izcīnīja tik lielu sugu daudzveidību un savdabīgumu paliekot par vienu mazu šūnu.
Daudzi no mūsdienas vēža un citu ģenētisko anomāliju pētniekiem vairs nepievērš uzmanību evolūcijai, bet tikai ģenētikai, bet šis divas bioloģijas apakšnozāres ir cieši saistītas. Varbūt, izprotot dažus evolūcijas jautājumus, var saprast kanceroģenēzes un mutaģenēzes galvenos iemēslus, jo ir zināms, ka vēža šūna ir autonoms organisms un varbūt, ka tajā tiek ekspresēti daži evolūcijas gaitā represētie gēni, kas piešķir šīm šūnām autonomiju un pat savu dzīves ciklu (nav pierādīts, bet var pieļaut tādu iespēju), kas nav atkarīgs no organisma dzīves cikla.
Referāta mērķis: Izpētīt literatūrā (grāmatās un zinātniskajos rakstos) Protozoju evolūciju, dzīves cikla attīstību un atdalīšanu no šūnas cikla.
…