Psiholoģiskā gatavība sistemātiskai apmācībai skolā ir visā pirmsskolas posmā organizēta darba rezultāts. Tā formējas pakāpeniski un atkarīga no apstākļiem, kuros notiek organisma attīstība.
Psihologi izdala sekojošās motivācijas vispārējai gatavībai skolai: fizisko, intelektuālo, sociāli – tikumisko (jeb emocionāli – sociālo) [4,38].
Vispārējā gatavība skolai nozīmē harmonisku bērna attīstību, t.i., viņam jābūt attīstītām visām, bet ne atsevišķām personības īpašībām. Nepilnīga attīstība jebkurā sfērā (garīgajā, emocionālajā, praktiski darbīgajā) var būt par iemeslu nesekmībai vai aizturei.
Lai bērns pirmajā klasē pilnīgi apgūtu mācību priekšmetu (lasīšanas, rakstīšanas, matemātikas) saturu, viņam jāpārzin dažas specifiskas zināšanas, prasmes un iemaņas (piemēram, apgūstot rakstītprasmi nepieciešams pareizi izmantot rakstāmpiederumus un zīmēšanas piederumus, jāpārzin grafisko vingrinājumu izpildes noteikumus). Tāda veida zināšanas veido speciālu gatavību skolai.…
