2000. - 2010. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| 1. | Bezdarbs kā sociāli ekonomiska parādība | |
| 2. | Nodarbinātība Latvijā | |
| 2.1. | Pērejas periods | |
| 2.2. | Bezdarba sekas | |
| 2.3. | Bezdarbnieku sadalījums pēc dzimuma | |
| 2.4. | Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības | |
| 3. | Bezdarbnieku profesionālā apmācība un pārkvalifikācija | |
| 3.1. | Eiropas nauda bezdarbnieku apmācībai pie darba devēja | |
| Secinājumi un priekšlikumi |
Viens no valsts makroekonomikas galvenajiem attīstības rādītājiem ir darbaspēka tirgus dinamika. Darbaspēks ir viens no galvenajiem ražošanas faktoriem. Sasvukārt darbaspēka tirgu raksturo bezdarba līmenis valstī. Augsts un aizvien pieaugošs bezdarbs valstī ir valsts ekonomiskās lejupslīdes pazīme.
Ar bezdarbu saprotam sociāli ekonomisku parādību, kura raksturojas ar to, ka ekonomiski aktīvā valsts iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā.
Līdz 90-jiem gadiem darbaspēka lielums Latvijas Republikā bija relatīvi nemainīgs lielums, un viens no valsts sociāli ekonomiskās politikas mērķiem bija nodrošināt katru sabiedrības locekli ar darbu, nerēķinoties ar to, vai pastāvēja reāla vajadzība pēc papildus darbaspēka. Līdz ar pāreju uz pilnīgu tirgus ekonomiku 90-jos gados peļņas ieguve kļuva par galveno un līdz ar to samazinājās darba vietu skaits un pieauga bezdarbnieku skaits. Bezdarbs ir un būs visaktuālākā tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma un tā būs aktuāla jebkurā valstī.…
Viens no valsts makroekonomikas galvenajiem attīstības rādītājiem ir darbaspēka tirgus dinamika. Darbaspēks ir viens no galvenajiem ražošanas faktoriem. Sasvukārt darbaspēka tirgu raksturo bezdarba līmenis valstī. Augsts un aizvien pieaugošs bezdarbs valstī ir valsts ekonomiskās lejupslīdes pazīme. Ar bezdarbu saprotam sociāli ekonomisku parādību, kura raksturojas ar to, ka ekonomiski aktīvā valsts iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā.
