Ir daudzas lietas, kas šķir un vieno mūsdienu sabiedrību. Viens no galvenajiem faktoriem šajā jomā ir nevienlīdzība. Tā ir pastāvējusi vienmēr. Vieni to uzskata par apkarojamu ļaunumu, turpretī citi - ja tā pastāv saprātīgās proporcijās, - par sava veida attīstības ģeneratoru. Nevienlīdzība ekonomiskā, materiālā, sociālā un politiskā ziņā pastāv un ir pastāvējusi gan kādā vienā konkrētā sabiedrībā, gan arī pasaules mērogā. Tātad jēdziens sociālā nevienlīdzība ir nevienmērīgs sadalījums starp privilēģijām, iespējām, materiāliem resursiem, varu, prestižu un ietekmi. Tas ir sociālās stratifikācijas galvenais jēdziens.1
Sociālā stratifikācija ir sabiedrības hierarhija pēc vienas vai vairākām pazīmēm, kuras raksturo cilvēku sociālo nevienlīdzību: pēc ienākumiem, bagātības, varas, prestiža, vecuma, tautības, dzimuma, utt. Tās rezultātā sabiedrībā izveidojas dažādi sociālie slāņi jeb strati. Tie ir sakārtoti hierarhijā: augstāk esošo slāņu rokās ir vairāk bagātības un varas, tiem ir lielākas iespējas lemt par zemāk esošiem slāņiem. Katrā sabiedrībā var nodalīt vairākus slāņus, kuru savstarpējās attieksmes veido hierarhiju. Vienā stratifikācijas līmenī esošajiem jeb pie viena sociālā slāņa piederošiem cilvēkiem dzīves iespējas un dzīvesveids ir līdzīgi.2
Ir vairākas sociālās stratifikācijas sistēmas, kā verdzība, kastas, kārtas un sociālās klases. Katra no šīm sistēmām var iekļaut arī kādas citas sistēmas elementus.…
