Biligvālās izglītības aktualitātes, problēmas un to risinājumi
• Vieglāk bērnam ir apgūt otru valodu, ja viņš labi pārzina savu dzimto valodu. Ja viņš otru valodu pārzina labāk nekā dzimto valodu bērnam ir grūtāk apgūt savas dzimtās valodas pamatprasmes. Liela nozīme ir sadarbībai ar ģimeni, lai bērns pilnvērtīgi varētu izkopt un apgūt savu dzimto valodu.
Piemēram, bērna dzimtā valoda ir latviešu valoda, pirmos pirmsskolas gadus bērns apmeklēja bērnudārzu Latvijā. Pēc kāda laika pārcēlās uz Zviedriju, kur apmeklēja bērnudārzu un sākumskolu. Apgriežoties Latvijā un uzsākot skolas gaitas, latviešu valodu zina, bet nav pilnveidotas visas četras pamatprasmes latviešu valodā, jo zviedru valoda ir apgūta, dzimtās valodas līmenī.
• Pārāk ātra pāreja uz majoritātes valodu (vairākuma valoda) nodara vairāk ļaunuma nekā labuma. Šādi netiek novērtēta bērna ģimenes valodas prasme un dažreiz pat tiek noliegta bērna identitāte. Skolā netiek izmantotas bērna dzimtās valodas iemaņas, bet tiek mēģināts tās pilnībā aizstāt ar valstī noteiktās valodas iemaņām. Ja bērns nespēj apgūt mācību vielu, vēl jo vairāk tiek pastiprināta valsts valodas mācīšana, kas situāciju neuzlabo.
…
